Eduards Kalniņš (gleznotājs)
- Šis raksts ir par gleznotāju. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
Eduards Kalniņš (dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 18. maijā Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, spilgtākais latviešu marīnists, ilglaicīgs pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs.
| Eduards Kalniņš | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Eduards Kalniņš |
| Dzimis |
1904. gada 25. oktobrī Rīga, Latvija |
| Miris |
1988. gada 18. maijā (83 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Nozares | glezniecība, pedagoģija |
Biogrāfija
labot šo sadaļuEduards Kalniņš dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē.
Māksliniecisko izglītību guvis bēgļu gaitās J. Moškeviča mākslas studijā Tomskā un pēc atgriešanās Latvijā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1931. gadā beidzis Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Pēc lietus". Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā no 1945. gada, kur bijis pedagogs Glezniecības nodaļā (1945—1947), docents no 1947. gada, profesors no 1955. gada. Gleznotājs, kura vadībā Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvējuši gandrīz visi pēckara diplomētie gleznotāji, vadījis diplomdarbus no 1952. gada. Bijis mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs, bet no 1945. gada Mākslinieku savienības biedrs, aktīvi piedaloties tās darbā, esot arī savienības valdes priekšsēdētājs (1960—1965). Gleznotājs bijis arī PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, vissavienības izstāžu žūrijas loceklis, Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis un daudzu citu sabiedrisku pienākumu veicējs. Miris 1988. gada 18. maijā Rīgā.[1]
Bija precējies ar gleznotāju Ritu Valneri, arī meita Ieva Kalniņa ir gleznotāja.
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuMākslinieku glezniecībā interesēja tās saistības ar realitāti izpēte, aizsākot vērienīgu darba cilvēka tēlojumu latviešu mākslā, intensīvi pievēršoties zvejnieku dzīves izpētei un raksturošanai. Šīs kvalitātes vēlākajos gados kļuva raksturīgas latviešu glezniecības skolai kopumā. Eduards Kalniņš ir spilgtākais latviešu marīnists, kam raksturīga emocionāla un dziļa īstenības uztvere, augsta glezniecības kultūra, ka arī garīga aktivitāte. gleznojis arī ainavas un klusās dabas.[2]
Izstādes
labot šo sadaļuMākslinieks izstādēs piedalījies no 1927. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā (1939, 1984), Japānā, Tokijā (1977), Madonā (1979), Krimuldā (1980). Piemiņas izstāde notikusi Rīgā (1991).
Apbalvojumi
labot šo sadaļuApbalvots ar Romas stipendiju (1935), Kultūras Fonda stipendiju un godalgu (1933, 1935, 1937, 1940), Darba Sarkanā Karoga ordeni(1956), bronzas medaļu Briselē (1958), Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu (1963), PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļu par jaunrades sasniegumiem (1973), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1974), Ļeņina ordeni (1984) .[1]
Izmantotā literatūra
labot šo sadaļu- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 236. lpp.
- ↑ www.swedbank.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Biogrāfija un darbi[novecojusi saite]
- Biogrāfija un darbi Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- Mākslinieciskā darbība Arhivēts 2009. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē.