Vārkavas baznīca
Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada centrā Vecvārkavā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Vārkavas katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Preiļu novads, Vecvārkava |
Koordinātas | 56°11′48″N 26°31′22″E / 56.19667°N 26.52278°EKoordinātas: 56°11′48″N 26°31′22″E / 56.19667°N 26.52278°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1896 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Fēlikss Šnevels |
Arhitektūras apraksts | |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības sākums | 1873 |
Celtniecības beigas | 1877 |
Specifikācija | |
Garums | 40 m |
Platums | 20 m |
Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi, šķelti laukakmeņi |
Vēsture
labot šo sadaļu17. gadsimtā Vārkavu apkalpoja jezuīti, tad neilgu laiku dominikāņi no Aglonas, kas bija uz ziemeļrietumiem no Vārkavas muižas Dubnas krastā uzbūvējuši mazu koka kapelu.
19. gadsimta sākumā, prāvesta Antona Vicuļska darbības laikā tika uzcelta tā sauktā vecā Vārkavas baznīca, kas atradās prāvesta dārzā. Mūsdienās šajā vietā ir uzstādīts krusts.
Prāvesta Andrija Čegisa kalpošanas laikā tika uzcelta pašreizējā Vārkavas mūra baznīca, kuras būvniecība sākās 1877. gadā, bet pabeigta 1880. gadā. 1896. gadā Mogiļevas bīskaps Simons dievnamu konsekrēja Vissvētās Trīsvienības godam.[2] No 2008. gada dievnama ārpuse tiek izgaismota.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Onufrijs Pujats.[1] Vārkavas draudze veidojās jau 17. gadsimtā. Draudzei ir trīs kapsētas — Vārkavas kapsēta, Pilišku kapsēta, Strodu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jura diena, Vissvētās Trīsvienības svētki, Svētā Antona diena (40 stundas), Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Svētās Teklas diena, Svētā apustuļa Andreja diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuVārkavas baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 25 metrus gara un 18 metrus plata. Baznīcas priekšā ir Svētā Gada jubilejas piemineklis — krusts.
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā atrodas vairāki nozīmīgi valsts nozīmes mākslas pieminekļi, to vidū ērģeles. Daļa baznīcas priekšmetu ir pārvesti uz Rundāles pils muzeju.[4]
Baznīcā ir pieci altāri. Galvenā mūrēta, ar kokgriezumiem un zeltījumiem rotātā altāra augšdaļā ir Dievmātes svētglezna, bet apakšdaļā Vissvētās Trīsvienības glezna, kas ir paceļama un aiz tās atrodas Vissvētās Jēzus Sirds statuja. Labajā pusē atrodas Svētā Antona no Padujas un Svētā Jura altāri, kreisajā pusē ir Svētās Teklas un Svētā apustuļa Andreja altāri. Sānu altāri ir rotāti ar atbilstošām gleznām.[5]
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 474.lpp.
- ↑ www.katedrale.lv
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ www.paxvobis.lv