Kokgriezums
Kokgriezums (vācu: Holzschnitt, angļu: woodcut) ir grafikas augstspiedes tehnikas ksilogrāfijas veids.[1]
Kokgriezumā klišejas izgatavo no garenšķiedras koka plāksnēm, kurā attēlam jeb zīmējumam paredzētos baltos laukumus padziļina ar speciāliem nažiem un grebļiem. Kokgriezuma tehnikā veidots novilkums nesanāk tik smalks kā kokgrebumā. Kokgriezumam raksturīgas kontrastainas melni balto toņu attiecības. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Ar terminu "kokgriezums" apzīmē gan augstspiedes tehniku, gan arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā.
Kokgriezumu izgudroja Ķīnā, kur tas radās 6. gadsimtā, bet Eiropā kokgriezuma tehniku sāka lietot 14. gadsimtā, visbiežāk grāmatu ilustrācijās. Liels nopelns šīs tehnikas attīstībā ir ziemeļu renesanses māksliniekiem, īpaši vācu māksliniekiem. Minami ir Hanss Holbeins Jaunākais, Lūkass Krānahs Vecākais un Albrehts Dīrers, kuri ir devuši visnozīmīgāko ieguldījumu kokgriezuma tehnikas attīstībā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 86. lpp. ISBN 9984-369-62-5.
 | Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |