Ukrainas krievi
Ukrainas krievi (ukraiņu: росіяни в Україні, krievu: русские в Украине) ir lielākā mazākumtautība Ukrainā un Eiropā un lielākā krievu diaspora pasaulē (2007).
Krievi dzīvo visā Ukrainā, bet pārsvarā dienvidu un austrumu reģionos un mazākā mērā Centrālukrainā.
Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām un perestroikas sākuma, kad notika ukraiņu nacionālās apziņas atmoda, un jo īpaši līdz ar neatkarības iegūšanu 1991. gadā, samazinājās krievu skaits. Iemesli bija, pirmkārt, daļas krievu atgriešanās Krievijā, otrkārt, daļas krievu aizbraukšana uz Rietumvalstīm, treškārt, tīri demogrāfiski iemesli un, ceturtkārt, ukraiņu pašapziņas pieaugums — daļa ukraiņu 1970. un 1989. gada tautas skaitīšanā norādīja savu tautību "krievi", bet pēc 1991. gada gandrīz visi sāka sevi atkal identificēt kā ukraiņus. Tādējādi 2001. gada tautas skaitīšanā krievu skaits samazinājās par 3 miljoniem. Krievu skaits visvairāk samazinājās Rietumukrainas reģionos — Volīnijas apgabalā no 46 900 līdz 25 132, Aizkarpatu apgabalā no 49 458 līdz 30 993, Ivanofrankivskas apgabalā no 57 005 līdz 24 925, Ļvivas apgabalā no 195 116 līdz 92 565, Rivnes apgabalā no 53 634 līdz 30 129, Ternopiļas apgabalā no 26 610 līdz 14 194, Čerņivcu apgabalā no 63 066 līdz 37 881. Vinnicas, Hmeļņickas, Žitomiras, Čerkasu, Čerņihivas un Kijivas apgabalos krievu skaits samazinājās par 30–50 %, no kuriem lielākais samazinājums bija Žitomirā — no 121 443 līdz 68 851 iedzīvotājam.
Krievu skaita dinamika labot šo sadaļu
| Gads | Skaits, tūkst. | Daļa, % |
|---|---|---|
| 1795 | 249 | 2,4 % |
| 1858 | 458 | 3,5 % |
| 1926 | 2707 | 7,3 % |
| 1939 | 4886 | 11,8 % |
| 1959 | 7091 | 16,9 % |
| 1970 | 9126 | 19,4 % |
| 1979 | 10472 | 21,1 % |
| 1989 | 11346 | 22,1 % |
| 2001 | 8334 | 17,3 % |
Skatīt arī labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas krievi.
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)