Krievu valoda Ukrainā (ukraiņu: Російська мова в Україні) ir viena no divām visplašāk lietotajām valodām Ukrainā. 2001. gada tautas skaitīšanā 29,6 % iedzīvotāju, tostarp 14,8 % ukraiņu norādīja, ka krievu valoda ir viņu dzimtā valoda.[1]

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri norādīja, ka mājās runā krievu valodā, saskaņā ar Reiting socioloģiskā dienesta 2019. gada 6. septembrī — 10. oktobrī reģionālajos centros veiktās aptaujas datiem. Doneckas un Luhanskas apgabalu neokupētajās daļās aptauja tika veikta Mariupolē un Severodoneckā. Tika iekļauti arī cilvēki, kuri runā abās valodās

Krievu valodai Ukrainā nav valsts valodas statusa, taču no 2012. līdz 2018. gadam tā bija oficiālā valoda dienvidu un austrumu reģionos.

Socioloģiskās grupas "Rating" 2022. gada martā veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka 83% Ukrainas kontrolētās teritorijas iedzīvotāju uzskata, ka ukraiņu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Ukrainā. Šis viedoklis dominē visos makroreģionos, vecuma un valodas grupās. No otras puses, pirms kara gandrīz ceturtā daļa Ukrainas iedzīvotāju atbalstīja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, bet 2022. gadā to atbalstīja tikai 7 % no aptaujātajiem. Miera laikā krievu valodu tradicionāli atbalstīja dienvidu un austrumu iedzīvotāji. Taču pat šajos reģionos tikai trešdaļa no viņiem bija par to, un pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma viņu skaits samazinājās gandrīz uz pusi.[2]

Saskaņā ar "Rating" 2023. gada 16.–20. augustā veiktās aptaujas datiem, gandrīz 60% aptaujāto mājās parasti runā ukraiņu valodā, aptuveni 30 % — ukraiņu un krievu valodā, tikai 9 % — krievu valodā. Kopš 2022. gada marta krievu valodas lietošana ikdienā ir jūtami samazinājusies. Dzimtā valoda 82 % respondentu ir ukraiņu valoda, bet 16 % respondentu dzimtā valoda ir krievu valoda. Pārvietotās personas un bēgļi, kas dzīvo ārvalstīs, biežāk saziņai izmanto abas valodas vai runā krievu valodā. Tomēr vairāk nekā 70 % iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu