Ivanofrankivskas apgabals
Ivanofrankivskas apgabals (ukraiņu: Івано-Франківська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos. Robežojas ar Čerņivcu apgabalu dienvidaustrumos, Ternopiļas apgabalu ziemeļaustrumos, Ļvivas apgabalu ziemeļrietumos, Aizkarpatu apgabalu dienvidrietumos un Rumāniju dienvidos.
Ivanofrankivskas apgabals | |||
Івано-Франківська область | |||
— apgabals — | |||
Prutas upes augštece pie Hoverlas kalna | |||
|
|||
Valsts | Ukraina | ||
---|---|---|---|
Centrs | Ivanofrankivska | ||
Administratīvais iedalījums | 6 rajoni
|
||
Platība | |||
- Kopā | 13 928 km² | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
- Kopā | 1 382 100 | ||
- Blīvums | 99,2/km² | ||
- Etniskais sastāvs | ukraiņi (97,52%) krievi (1,77%) |
||
Mājaslapa: www | |||
Ivanofrankivskas apgabals Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļu981. gadā tagadējā Ivanofrankivskas apgabala teritoriju ieņēma maģāri, bet 902. gadā poļi. No 1140. līdz 1199. gadam apgabala teritorija ietilpa Kijivas Krievzemē ietilpstošajā Galīcijas kņazistē ar galvaspilsētu Galičā. 1199. gadā Galīcijas kņazisti apvienojot ar Volīnijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste, kas 13. gadsimta otrajā pusē kļuva par karalisti. 1392. gadā Galīcijas-Volīnijas teritoriju savā starpā sadalīja Polijas un Lietuvas valdnieki. Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā apgabala teritorija nokļuva Svētā Romas impērijas sastāvā esošās Austrijas Karalistes, vēlāk Austrijas Impērijas un Austroungārijas sastāvā. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas Republika, kuras galvaspilsēta atradās Staņislavā. 1919. gadā Rietumukrainas Tautas Republika pievienojās Ukrainas Tautas Republikai ar galvaspilsētu Kijivā. Poļu-padomju kara rezultātā pēc Rīgas miera līguma apgabala teritorija 1921. gadā tika iekļauta Polijas Otrajā republikā kā Staņislavas vaivadija.
Pēc Polijas okupācijas 1939. gadā tā tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā kā Staņislavas apgabals, kuru 1962. gadā pārdēvēja par godu Ivanam Franko par Ivanofrankivskas apgabalu.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuLīdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpa 5 apgabala nozīmes pilsētas - Bolehiva, Ivanofrankivska, Jaremče, Kaluša, Kolomija, kā arī 14 rajoni - Bohorodčanu rajons, Dolinas rajons, Haličas rajons, Horodenkas rajons, Kalušas rajons, Kolomijas rajons, Kosivas rajons, Nadvirnas rajons, Rohatinas rajons, Rožņativas rajons, Sņatinas rajons, Tismenicjas rajons, Tlumačas rajons, Verhovinas rajons.
Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 14 rajonu un 5 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti seši rajoni: Ivanofrankivskas rajons, Kalušas rajons, Kolomijas rajons, Kosivas rajons, Nadvirnas rajons un Verhovinas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.
Pilsētas
labot šo sadaļuTrekninātas — rajona centri.
- Ivanofrankivska - 204 200 iedz.
- Kaluša - 67 624 iedz.
- Kolomija - 61 429 iedz.
- Nadvirna - 21 930 iedz.
- Dolina - 20 453 iedz.
- Burština - 15 348 iedz.
- Horodenka - 12 428 iedz.
- Bolehiva - 10 797 iedz.
- Sņatina - 10 161 iedz.
- Tismenicja - 9 618 iedz.
- Tlumača - 8 841 iedz.
- Kosiva - 8 456 iedz.
- Rohatina - 8 097 iedz.
- Jaremče - 8 047 iedz.
- Haliča - 6 307 iedz.
Karte
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivanofrankivskas apgabals.
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |