Stepans Erzja
Stepans Erzja (Ņefjodovs) (krievu: Степа́н Дми́триевич Э́рьзя (Нефёдов), dzimis 1876. gada 8. novembrī (27. oktobris (vecais stils)), miris 1959. gada 24. janvārī) bija mordviešu skulptors, kurš dzīvoja Krievijā un Argentīnā. Erzja izvēlējās savu pseidonīmu pēc dzimtās etniskās grupas — mordviešiem.
| Stepans Erzja Степан Эрьзя | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Stepans Ņefjodovs |
| Dzimis |
1876. gada 8. novembrī [v.s. 27. oktobrī] Bejova, Simbirskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Krievija) |
| Miris |
1959. gada 24. janvārī (82 gadu vecumā) Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija), (apglabāts Saranskā) |
| Tautība | mordvietis |
| Nozares | tēlniecība |
| Apbalvojumi | Darba Sarkanā Karoga ordenis |
Stepans Erzja dzimis 1876. gada 8. novembrī (27. oktobris (vecais stils)) Bajevas ciemā, Simbirskas guberņā, Krievijas impērijā. 1892. gadā viņa ģimene pārcēlās uz dzīvi Alatirā, Čuvašijā. Stepans kļuva par ikonu glezniecības mācekli. No 1893. līdz 1897. gadam viņš dzīvoja Kazaņā, vēlāk strādāja arī P. A. Kovalinska ikonu glezniecības studijā Kazaņā. Tajā laikā Erzja izdekorēja dažādas Volgas rajona pilsētu un ciemu baznīcas, kā arī apmeklēja Kazaņas mākslas skolu.
No 1902. līdz 1906. gadam Stepans Erzja studēja Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā, piedaloties skolas studentu izstādēs. No 1906. līdz 1914. gadam dzīvoja Itālijā un Francijā. Viņš piedalījās izstādēs Venēcijā un Milānā 1909. gadā un izstādē Parīzē 1912. gadā.
1914. gadā viņš atgriezās Krievijā un 1918. gadā pārcēlās uz Jekaterinburgu, kur radīja savus monumentālākos mākslas darbus. 1921. gadā viņš pārcēlās uz Novorosijsku, pēc tam uz Batumi. Tur dzīvojot, viņš izveidoja Ļeņina, Marksa, Engelsa un daudzu Gruzijas kultūras darbinieku portretus. 1923. gadā viņš dzīvoja Baku, kur radīja monumentālu žanru.
1926. gadā padomju valdība pieņēma lēmumu nosūtīt Stepanu Erziju uz ārzemēm, "lai izplatītu zināšanas par padomju mākslu". Erzja atkal devās uz Parīzi. Viņa izstādes tika sponsorētas un guva pozitīvas atsauksmes Rietumu presē.[1]
No 1927. līdz 1950. gadam viņš strādāja Buenosairesā, radot Ļeņina, Mozus, Ļeva Tolstoja un Ludviga van Bēthovena portretus.
Erzja Buenosairesā izstrādāja projektu, lai pārveidotu visus Andu kalnus piemineklī karam par neatkarību. Vietējās pašvaldības apstiprināja viņa plānu, bet nespēja finansēt tā īstenošanu.[2]
Argentīnā Erzja izgudroja metodi dažu īpaši cietu vietējo koksnes veidu apstrādei.
1950. gadā viņš atgriezās Padomju Savienībā. 1956. gadā viņam tika piešķirts Darba Sarkana Karoga ordenis.
Stepans Erzja nomira 1959. gada 24. janvārī Padomju Savienības galvaspilsētā Maskavā un tika apglabāts Saranskā, Mordvijas galvaspilsētā.[3]
1958. gada 26. jūnijā Mordvijas galvaspilsētā Saranskā tika atvērts Mordvijas Erzjas Vizuālās mākslas muzejs (krievu valodā: Мордовский республиканский музей изобразительных искусств им. С.Д.Эрьзи). Muzejā ir vispilnīgākā Erzjas darbu kolekcija ar 204 darbiem.[4]
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stepans Erzja |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Russian culture navigator: "Russian Rodin" (It is 125 years since the birth of sculptor Stepan Erzia) Arhivēts 2007-09-30 Wayback Machine vietnē.
- ↑ A Romance With Stone Arhivēts 2006-01-11 Wayback Machine vietnē.
- ↑ (krieviski) Биография Степана Эрьзи (Short Bio) Arhivēts 2006-06-04 Wayback Machine vietnē.
- ↑ (krieviski) Site of Erzia Museum