Starptautiskās attiecības

valstu savstarpējās attiecības, ārpolitikas veidošana

Starptautiskās attiecības, arī starptautiskās lietas, ir akadēmiska disciplīna par valstu savstarpējām attiecībām, kā arī par starptautiskām organizācijām un ārpolitikas veidošanu. Starptautiskās attiecības ir saistītas ar vairākām citām akadēmiskām disciplīnām, piemēram, politoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi, ekonomiku, tieslietām, socioloģiju, psiholoģiju un filozofiju. Tā ir daļa no diplomātijas.

G-20 līderi 2010. gada sammitā

Lai gan starptautiskās attiecības ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem, pats jēdziens parādījās salīdzinoši nesen, to ieviesa angļu filozofs Džeremijs Bentams, kurš tās definēja galvenokārt kā spontānas lielu nacionālu valstu attiecības, kuru pamatā ir politiskās attiecības.

Starptautiskās attiecības ir mijiedarbība starp valstīm, kuri atrodas anarhijas stāvoklī, kur raksturīga liela nenoteiktība. Tā rezultātā katrs starptautisko attiecību dalībnieks ir spiests veikt pasākumus, pamatojoties uz citu dalībnieku rīcības neparedzamību.

Likumsakarības labot šo sadaļu

  1. Galvenais starptautisko attiecību dalībnieks ir valsts. Tās galvenais darbības veids ir diplomātija vai karš. Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst transnacionālistu idejas, kuri uzskata, ka mūsdienu apstākļos valsts loma samazinās, bet citu faktoru loma pieaug.
  2. Valsts politika pastāv divās dimensijās — iekšējā (iekšpolitika, kas ir politikas zinātnes priekšmets) un ārējā (ārpolitika, kas ir starptautisko attiecību priekšmets).
  3. Visu valstu starptautisko darbību pamatā ir to nacionālās intereses (pirmkārt, valstu vēlme nodrošināt drošību, suverenitāti un izdzīvošanu).
  4. Starptautiskās attiecības ir varas mijiedarbība starp valstīm (varas līdzsvars), kurā visspēcīgākajām varām ir priekšrocības.
  5. Spēku līdzsvars var izpausties dažādos veidos — vienpolārā, divpolārā, trīspolārā, daudzpolārā konfigurācijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu