Psiholoģija

Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.^[1] Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām socioloģijas, antropoloģijas, ekonomikas un politoloģijas zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīdam, nevis sabiedrībai. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par psihologiem.

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.

Vēsture Labot

Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, Aristoteļa De Memoria et Reminiscentia), kā zinātne tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas un fizikas pamata. Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata Gustava Fehnera (Gustav Fechner) 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (Elemente der Psychophysik).^[1] Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta Vilhelma Vunta (Wilhelm Wundt) 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija Leipcigas Universitātē, kas ļoti agri pārtapa par institūtu. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — psihoanalīze, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija un sociāli kultūriskā psiholoģija. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. Augstskolās psiholoģiju uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.^[1]

Organizācijas Labot

Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība (International Union of Psychological Science - IUPsyS). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija (European Federation of Profesional Psychological Associations - EFPPA), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija.

Psiholoģijas saistība ar psihiatriju Labot

Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas personas pārbauda psihologs. Tas tiek darīts, lai zinātu, kā sniegt tām psihiatrisko medicīnisko aprūpi. To var veikt ambulatori, psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Psihologs veic psiholoģisko izpēti, pārbaudot personas uztveri, domāšanu un/vai žestus. Parasti arī psiholoģiskas kaites jeb t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, nozīmējot pacientam medikamentus, injekcijas, psihoterapeita veiktas padziļinātas psiholoģiskas pārbaudes.

Psiholoģijas nozares Labot

Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares.^[1] No tām par vissvarīgākajām uzskata klīnisko psiholoģiju, sociālo psiholoģiju un attīstības psiholoģiju.^[1] Papildus tām ir arī diezgan daudz praktisko apakšnozaru, kuras apvieno Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija.

Psiholoģijas nozaru uzskaitījums Labot

Klīniskā psiholoģija — nodarbojas ar uzvedības, izzināšanas vai emociju sfēras traucējumiem
Sociālā psiholoģija — nodarbojas ar cilvēku sociālo izpausmju pētīšanu sociālajā mijiedarbībā un to efektivitātes psiholoģisko nodrošināšanu
Attīstības psiholoģija — nodarbojas ar psihisko pārmaiņu pētīšanu un šo pētījumu izmantošanu, lai veicinātu labāku cilvēka attīstību visas dzīves laikā
Psiholingvistika
Kognitīvā psiholoģija
Psihoanalīze
Psihofizioloģija
Neiropsiholoģija
Reliģijas psiholoģija
Juridiskā psiholoģija

Praktiskās darbības jomas Labot

Profesionālajā darbībā lielākā daļa psihologu strādā vai nu kā klīniskie psihologi, vai skolu, vai organizāciju psihologi. Saskaņā ar Latvijas Psihologu likumprojektu, kurš tiek gatavots pieņemšanai, Latvijā tiek definētas sešas psiholoģijas jomas^[2]: