Psiholoģija

Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi. Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām socioloģijas, antropoloģijas, ekonomikas un politoloģijas zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīdam, nevis sabiedrībai. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par psihologiem.

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.

Vēsture

Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, Aristoteļa De Memoria et Reminiscentia), taču par mūsdienu psiholoģijas aizsākumu bieži tiek uzskatīti franču filozofa Renē Dekarta darbi, kuri veicināja izpratni par cilvēkiem, skaidrojumos neiekļaujot dvēseles konceptu. Lielu ietekmi atstāja arī britu asocianisti, piemēram, Džons Loks un Deivids Hjūms, kuri uzskatīja, ka cilvēka prāts sastāv no atsevišķiem elementiem, ko veido sajūtas un uztvērumi.

Psiholoģija kā zinātne tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas un fizikas pamata. Tās attīstību ietekmēja medicīna, tostarp tādas pretrunīgi vērtētas teorijas kā Franca Mesmera “dzīvnieciskais magnētisms” un Franca Jozefa Galla frenoloģija. Lai gan šīs idejas vēlāk tika atzītas par pseidozinātniskām, tās veicināja diskusijas un turpmāku attīstību. Pētnieki kā Ernsts Heinrihs Vēbers un Gustavs Teodors Fehners formulēja likumus, kas saistīja stimulus ar uztveri, bet Frānsiss Galtons pētīja cilvēku individuālās atšķirības un aizsāka psiholoģisko testēšanu.

Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata attēlā redzamā Gustava Fehnera 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (Elemente der Psychophysik).

Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata Gustava Fehnera (Gustav Fechner) 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (Elemente der Psychophysik). Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta Vilhelma Vunta (Wilhelm Wundt) 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija Leipcigas Universitātē, kas ļoti agri pārtapa par institūtu. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — psihoanalīze, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija un sociāli kultūriskā psiholoģija. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. Augstskolās psiholoģiju uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.

Organizācijas

Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība (International Union of Psychological Science - IUPsyS). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija (European Federation of Profesional Psychological Associations - EFPPA), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija.

Psiholoģijas saistība ar psihiatriju

Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas personas pārbauda psihologs. Tas tiek darīts, lai zinātu, kā sniegt tām psihiatrisko medicīnisko aprūpi. To var veikt ambulatori, psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Psihologs veic psiholoģisko izpēti, pārbaudot personas uztveri, domāšanu un/vai žestus. Parasti arī psiholoģiskas kaites jeb t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, nozīmējot pacientam medikamentus, injekcijas, psihoterapeita veiktas padziļinātas psiholoģiskas pārbaudes.

Virzieni un pieejas psiholoģijā

Psiholoģijā pastāv dažādi teorētiski virzieni un pieejas, kas piedāvā atšķirīgus skaidrojumus cilvēku uzvedībai un psihiskajiem procesiem, kas veido psiholoģijas zinātnisko pamatu un ietekmē gan pētījumu metodoloģiju, gan praktisko darbu, piemēram, psihoterapijā vai izglītībā. Katrs virziens akcentē noteiktus faktorus — piemēram, bioloģiskus mehānismus, uzvedības pieredzi, kognitīvos procesus vai bezapziņas lomu. Šī daudzveidība ļauj psiholoģijai būt pielāgojamai un plaši pielietojamai dažādās dzīves jomās.

Bioloģiskā psiholoģija

Bioloģiskā psiholoģija, ko bieži dēvē arī par neiropsiholoģiju vai psihobioloģiju, ir pieeja, kas pēta saikni starp psiholoģiskajiem procesiem un bioloģiskajiem mehānismiem. Šis virziens uzsver nervu sistēmas, smadzeņu, hormonu un ģenētisko faktoru nozīmi cilvēka uzvedībā, emocijās un domāšanā. Bioloģiskā psiholoģija bieži izmanto neirozinātnes metodes, piemēram, smadzeņu attēlveidošanu (piemēram, fMRI vai EEG), lai izprastu, kā smadzeņu struktūras un funkcijas ietekmē uzvedību. Šī pieeja ir būtiska psihisko traucējumu izpētē un ārstēšanā, piemēram, depresijas, šizofrēnijas vai Pārkinsona slimības gadījumos, kurus bieži saista ar specifiskām neirobioloģiskām izmaiņām.

Svarīga apakšnozare šajā jomā ir psihofizioloģija, kas pēta saistību starp psiholoģiskiem procesiem un fizioloģiskām reakcijām, piemēram, sirdsdarbību, elpošanu, muskuļu aktivitāti un ādas vadītspēju. Psihofizioloģiskie pētījumi bieži izmanto tādus rīkus kā elektroencefalogrammu, lai analizētu smadzeņu viļņus, vai bioatgriezenisko saiti (biofeedback), lai izprastu stresa un emociju ietekmi uz ķermeni.

Kognitīvā psiholoģija

Mākslīgā neirona tīkla shematiskais attēls — kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar neirozinātni, datorzinātni un mākslīgo intelektu

Kognitīvā psiholoģija ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka prāta iekšējos procesus, piemēram, uztveri, uzmanību, atmiņu, valodu, domāšanu un problēmu risināšanu. Šī pieeja radās 20. gadsimta vidū kā reakcija uz biheiviorismu, kurš ignorēja apziņas procesus, un kļuva par vienu no dominējošajiem psiholoģijas virzieniem. Kognitīvā psiholoģija uzskata, ka cilvēka uzvedību būtiski nosaka tas, kā informācija tiek apstrādāta, interpretēta un uzglabāta smadzenēs.

Pētnieki šajā jomā bieži izmanto eksperimentālas metodes, lai izprastu, kā cilvēki uztver apkārtējo pasauli, kā viņi mācās, pieņem lēmumus un kā tiek organizēta domāšana. Kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar neirozinātni, datorzinātni un mākslīgo intelektu, un tā ir pamatā kognitīvi biheiviorālajai terapijai, kas ir izplatīta metode dažādu psiholoģisku traucējumu ārstēšanā.

Uzvedības psiholoģija

Uzvedības psiholoģija, jeb biheiviorisms, ir psiholoģijas virziens, kas attīstījās 20. gadsimta sākumā. Tā uzsver, ka organisma uzvedība ir iemācīta — tā attīstās no ārējiem stimuliem, atlīdzības un sodiem— nevis tā radās no iekšējiem psihiskiem procesiem. Biheiviorisms balstās uz krievu zinātnieka Ivana Pavlova pētījumiem, kurus tālāk attīstīja ASV psihologi Džons Votsons, Edvards Torndaiks un Beress Frederiks Skiners. Mūsdienās biheiviorisma idejas tiek izmantotas lietišķajā uzvedības analīzē un kognitīvi biheiviorālajā terapijā.

Psihodinamiskā pieeja

Psihodinamiskā pieeja, kuras pamatā ir Zigmunda Freida psihoanalīzes teorijas un metodes, pēta emocionālo problēmu cēloņus, zemapziņas motīvus un konfliktus. Tā uzsver iekšējos konfliktus starp dažādām psihes daļām — “Id”, “Ego” un “Superego” —, kā arī aizsardzības mehānismus, kas palīdz mazināt trauksmi. Šī pieeja ir būtiska psihoterapijā un cilvēka personības izpratnē, lai gan tās teorijas ne vienmēr ir viegli empīriski pārbaudāmas.

Humānistiskā un eksistenciālā psiholoģija

Humānistiskā psiholoģija radās 20. gadsimta vidū kā atbilde uz psihodinamiskās un uzvedības pieejas ierobežojumiem, uzsverot indivīda subjektīvo pieredzi, personīgo izaugsmi un pašrealizācijas potenciālu. Šis virziens fokusējas uz cilvēka pozitīvajiem aspektiem – radošumu, brīvību, atbildību un iedzimto vēlmi pilnveidoties. Karls Rodžerss un Abrahams Maslovs ir divi no nozīmīgākajiem šī virziena pārstāvjiem. Maslova izstrādātā vajadzību hierarhija, kur pašrealizācija ir augstākais mērķis, ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem teorētiskajiem modeļiem psiholoģijā.

Eksistenciālā psiholoģija, savukārt, sakņojas filozofijā (it sevišķi eksistenciālismā) un pievērš uzmanību tādām tēmām kā brīvība, izvēle, dzīves jēga, nāve un izolācija. Tā aplūko cilvēka eksistenci kā nepārtrauktu centienu piešķirt nozīmi dzīvei. Eksistenciālā un humānistiskā psiholoģija bieži tiek aplūkotas kopā, jo abas uzsver indivīda subjektīvo pieredzi un spēju izdarīt apzinātas izvēles.

Evolūcijas psiholoģija

Evolūcijas psiholoģija ir pieeja, kas skaidro cilvēka domāšanu, emocijas un uzvedību kā evolūcijas ceļā izveidotus pielāgojumus. Tās pamatā ir ideja, ka daudzas psiholoģiskās iezīmes – piemēram, bailes, greizsirdība, valodas spējas vai sociālā sadarbība – ir radušās dabiskās izlases ceļā, jo tās palielināja organismu izdzīvošanas un vairošanās iespējas.

Šī pieeja balstās uz evolūcijas teoriju un pārklājas ar tādām nozarēm kā bioloģija, antropoloģija un kognitīvā zinātne. Evolūcijas psihologi bieži pēta cilvēka uzvedību no „vides, kādā dzīvoja mūsu senči” perspektīvas, analizējot, kā mūsdienu cilvēka domāšanas veids ir pielāgots šādai senajai dzīvesvidei.

Kaut arī evolūcijas psiholoģija ir guvusi plašu atzinību, tai ir arī kritiķi, kas norāda uz grūtībām empīriski pārbaudīt daudzas hipotēzes un uz iespējamo pārmērīgu vienkāršošanu, skaidrojot sarežģītu cilvēka uzvedību.

Psiholingvistika

Psiholingvistika ir psiholoģijas nozare un pētniecības joma, kas pēta, kā cilvēki uztver, apgūst un lieto valodu. Tā apvieno psiholoģijas un lingvistikas metodes, lai analizētu valodas izpratni, rašanos un attīstību. Psiholingvistika pēta valodas apguvi bērnībā, saziņas mehānismus, kā arī runas traucējumus, piemēram, afāziju un disleksiju.

Nozare cenšas noskaidrot, kā smadzenes apstrādā valodu, kā cilvēki veido teikumus un saprot dzirdēto runu. Pētījumos tiek izmantotas eksperimentālas un neirozinātniskas metodes, un iegūtās zināšanas tiek pielietotas izglītībā, logopēdijā un tehnoloģiju izstrādē.

Psiholoģijas nozares

Psiholoģijas nozares ir specializētas nozares, kurās psiholoģijas principi tiek pielietoti konkrētās pētniecības vai praktiskās darbības jomās. Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares. No tām par vissvarīgākajām uzskata klīnisko psiholoģiju, sociālo psiholoģiju un attīstības psiholoģiju. Papildus tām ir arī diezgan daudz praktisko apakšnozaru, kuras apvieno Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija.

Attīstības psiholoģija

Attīstības psihologs bērnam var iedod grāmatu un pēc tam veikt novērojumus par to, kā bērns spēlējas ar priekšmetu

Attīstības psiholoģija ir starpdisciplināra nozare, kas pēta cilvēka domāšanas, emociju un uzvedības izmaiņas visa mūža garumā – no bērnības līdz vecumdienām. Tā aplūko, kā cilvēki apgūst valodu, attīsta sociālās prasmes, veido identitāti un pielāgojas dažādiem dzīves posmiem. Attīstības psiholoģija integrē atklājumus arī no citām zinātņu jomām un attīstības psiholoģija iekļaujas kopējā, starpdisciplinārā “attīstības zinātnē”, kas integrē daudzas zinātnes (bioloģija, vēsture, socioloģija, filozofija, antropoloģija u. c.), kuras skaidro cilvēka attīstības visdažādākos aspektus gan vispārējā, gan individuālā līmenī.

Nozīmīgākie teorētiķi ir Žans Piažē un Ēriks Ēriksons. Attīstības psiholoģija tiek plaši izmantota izglītībā, psiholoģiskajā konsultēšanā un sociālajā darbā.

Darba un organizāciju psiholoģija

Darba un organizāciju psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku uzvedību darbavietā un organizācijās. Tā fokusējas uz to, kā uzlabot darba vidi, veicināt darbinieku motivāciju, apmierinātību un produktivitāti, kā arī efektīvu vadību un komandu sadarbību.

Šī nozare ietver tādus tematus kā personāla atlase, darbinieku apmācība, stresa vadība, darba un privātās dzīves līdzsvars, kā arī organizāciju kultūra un pārmaiņu vadība. Darba psihologi sadarbojas gan ar uzņēmumiem, gan ar valsts iestādēm, lai veidotu veselīgu un efektīvu darba vidi.

Izglītības un skolu psiholoģija

Izglītības un skolu psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas koncentrējas uz mācību procesu, skolēnu attīstību un uzvedību izglītības vidē. Tā pēta, kā cilvēki apgūst zināšanas, kā attīstās viņu kognitīvās un sociālās prasmes, un kādi faktori veicina vai kavē mācību panākumus.

Šī nozare apvieno psiholoģijas teorijas ar pedagoģijas praksi — skolu psihologi strādā ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem, lai risinātu mācīšanās grūtības, emocionālas un uzvedības problēmas, kā arī veidotu atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi. Skolu psihologi strādā ar izglītības un attīstības problēmām, kā arī sociālām vai starppersonu problēmām, kas ietekmē mācīšanos, uzvedību vai pielāgošanos skolai un darbam. Viņiem ir jāizprot hroniskas vai akūtas bērnības un pusaudža vecuma situācijas, tostarp personiskās vai skolas krīzes, kā arī nevēlami sociālie apstākļi, kas apdraud veselību (piemēram, vardarbība, likumpārkāpumi, pusaudžu grūtniecība, vielu lietošana), kas varētu nevēlami ietekmēt bērnu izglītību vai attīstību.

Klīniskā psiholoģija

Klīniskā psiholoģija nodarbojas ar psihisko traucējumu, emocionālu grūtību un uzvedības problēmu diagnosticēšanu, novērtēšanu un ārstēšanu. Tā apvieno teorētiskās zināšanas ar praktiski, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt garīgās veselības problēmas un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Klīniskie psihologi izmanto dažādas terapijas metodes, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju, psihodinamisko pieeju vai humanistisko terapiju, lai pielāgotu palīdzību konkrētajam cilvēkam un viņa vajadzībām. Viņi strādā gan individuāli ar pacientiem, gan grupās, slimnīcās, garīgās veselības centros vai privātpraksē.

Šī nozare cieši sadarbojas ar medicīnu, psihiatriju un sabiedrisko darbu, lai nodrošinātu daudzpusīgu pieeju garīgās veselības aprūpei.

Konsultatīvā psiholoģija

Konsultatīvā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas fokusējas uz cilvēka ikdienas problēmu risināšanu, emocionālās labklājības veicināšanu un personības attīstību. Atšķirībā no klīniskās psiholoģijas, kas biežāk strādā ar smagākām psihiskām saslimšanām, konsultatīvā psiholoģija palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves grūtības, piemēram, attiecību problēmas, karjeras izvēli vai personības izaugsmes jautājumus.

Konsultatīvie psihologi izmanto sarunas, refleksiju un dažādas psiholoģiskās tehnikas, lai palīdzētu klientam izprast sevi un savu situāciju, palīdzētu pieņemt lēmumus un veidotu veselīgākas attiecības ar sevi un citiem. Viņi strādā ar indivīdiem, pāriem, ģimenēm un dažkārt arī grupās.

Sporta psiholoģija

Sporta psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta psiholoģiskos procesus un faktorus, kas ietekmē sportistu sniegumu, motivāciju, emocionālo līdzsvaru un komandas sadarbību. Šī joma apvieno psiholoģijas principus ar sporta zinātni, lai uzlabotu sportistu garīgo sagatavotību un veicinātu veselīgu attieksmi pret treniņiem, sacensībām un atveseļošanos pēc traumām.

Sporta psihologi palīdz sportistiem attīstīt tādas prasmes kā koncentrēšanās spējas, stresa pārvarēšana, mērķu izvirzīšana, pašdisciplīna un motivācija. Viņi strādā gan ar profesionāliem sportistiem, gan amatieriem, kā arī ar treneriem un komandām, lai uzlabotu gan individuālo sniegumu, gan komandas dinamiku.

Veselības psiholoģija

Veselības psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta, kā psiholoģiskie, sociālie un uzvedības faktori ietekmē cilvēka veselību. Tās mērķis ir izprast, kā domāšana, emocijas un dzīvesveids ietekmē slimību attīstību, ārstēšanos un vispārējo labsajūtu.

Šajā nozarē speciālisti strādā pie tādiem jautājumiem kā stresa ietekme uz ķermeni, veselīga dzīvesveida veicināšana, pacientu motivēšana ārstēties vai pielāgoties hroniskām saslimšanām. Tāpat veselības psihologi palīdz pacientiem pārvarēt slimību radītos psiholoģiskos izaicinājumus, piemēram, trauksmi, depresiju vai pielāgošanos fiziskām izmaiņām.

Skatīt arī

• Apziņa
• Psihe

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psiholoģija.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Психология из первых рук Флогистон (krieviski)
• Classics in the History of Psychology (angliski)
• International PSY Congresses
• Juridiskā psiholoģija
• Ansia Psychology University of Rome Research (it)
• Psychoworld.sk - human psychology news
• In-Mind, Quarterly Magazine for Social Psychology