Transnacionālisms (politoloģija)

Transnacionālisms ir virziens politikas zinātnē, kas radies "trešā lielā strīda" rezultātā starp valstscentriskās pieejas piekritējiem, no vienas puses, un tās kritiķiem, no otras puses. Transnacionālistu vispārējā ideja ir tāda, ka politiskais reālisms un tā paradigma neatbilst starptautisko attiecību būtībai un galvenajām tendencēm un tāpēc ir jāatmet. Starptautiskās attiecības ir daudz plašākas par starpvalstu mijiedarbību, kuras pamatā ir nacionālās intereses un spēcīga konfrontācija. Valstij kā starptautiskajam autoram tiek atņemts monopols. Papildus valstīm starptautiskajās attiecībās piedalās indivīdi, uzņēmumi, organizācijas un citas nevalstiskas apvienības. Dalībnieku, to mijiedarbības veidu un "kanālu" daudzveidība izspiež valsti no starptautiskās komunikācijas centra, veicina šādas komunikācijas pārveidi no "internacionālas" par "transnacionālu".

Transnacionālisma piekritēji nereti tiecas uzskatīt transnacionālo attiecību sfēru par sava veida starptautisku sabiedrību, kuru var analizēt ar tām pašām metodēm, kas ļauj izprast un izskaidrot procesus, kas norisinās jebkurā sociālajā organismā.

Transnacionālisms ir veicinājis vairāku jaunu starptautisko attiecību fenomenu realizāciju. Tajā pašā laikā to raksturoja neapšaubāma ideoloģiska radniecība ar klasisko ideālismu, kam raksturīga tendence pārvērtēt novēroto starptautisko attiecību mainīgā rakstura tendenču patieso nozīmi.