Demokrātiskā miera teorija
Demokrātiskā miera teorija jeb liberāli demokrātiskā teorija, ir starptautisko attiecību koncepcija, kas apgalvo, ka demokrātiskas valstis reti karo savā starpā. Šī teorija, kuru attīstījuši vairāki akadēmiķi un politologi, balstās uz empīriskiem novērojumiem un vēsturiskām liecībām, kas liecina, ka demokrātiskas valstis mēdz atrisināt konfliktus miermīlīgākos veidos nekā nedemokrātiskas valstis.
Eiropas filozofijā pirmo reizi vispārīgas idejas par valstu miermīlīgas līdzāspastāvēšanas iespējām atspoguļoja vācu domātājs un liberāli-ideālistiskās starptautisko attiecību paradigmas pamatlicējs Imanuels Kants savā traktātā "Ceļā uz mūžīgo mieru". Tomēr īpaša zinātniska interese par teoriju radās tikai 20. gadsimta beigās.
Eiropas Savienība ir viena no labākajām demokrātiskā miera teorijas piemēriem. Kopš tās izveides dalībvalstis, kuras lielākoties ir demokrātijas, nav bijušas savstarpējos karos. ES ir izveidojusi kopējas institūcijas, ekonomiskas un politiskas integrācijas mehānismus, kas veicina mieru un sadarbību. Tomēr, pastāvēja arī konflikti starp valstīm, kuras ir demokrātijas vai pārejas posmā uz demokrātiju. Piemēram, Grieķijas un Turcijas konflikts Kiprā 1974. gadā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)