Atvērt galveno izvēlni

Džeremijs Bentams (Jeremy Bentham; dzimis 1748. gada 15. februārī, miris 1832. gada 6. jūnijā) bija angļu filozofs un jurists, kas sludināja un atbalstīja dažādas sociālās reformas. Viņš ir viens no mūsdienu utilitārisma filozofijas aizācējiem.[1]

Džeremijs Bentams
Jeremy Bentham
Džeremijs Bentams
Personīgā informācija
Dzimis 1748. gada 15. februārī
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Miris 1832. gada 6. jūnijā (84 gadi)
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Vispārīgā informācija

Bentams aizstāvēja individuālo un ekonomisko brīvību un vārda brīvību. Bentams uzskatīja, ka Baznīcai jābūt atdalītai no valsts, ka ikvienam jābūt tiesībām uz laulības šķiršanu, ka sievietēm ir jābūt tādām pašām tiesībām kā vīriešiem un ka homoseksualitāte būtu jādekriminalizē.[2] Bentams atbalstīja verdzības un nāvessoda atcelšanu,[3] nosodīja bērnu fizisku sodīšanu un vēlākajos dzīves gados pauda idejas par dzīvnieku tiesībām un spēju just kā izšķirošu kritēriju jautājumā par dzīvnieku ētisko statusu.[4]

Lai gan Bentams atzina, ka prioritātei jābūt indivīda, nevis valsts tiesībām, viņš noraidīja idejas par dabisko lietu kārtību, nosaucot to par "bezjēdzību uz koka kājām".[5]

AtsaucesLabot

  1. Džeremijs Bentams Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.. Atjaunots: 2012. gada 7. decembrī.
  2. Bentham, Jeremy. "Offences Against One's Self", first published in Journal of Homosexuality, v.3:4(1978), p.389-405; continued in v.4:1(1978). (angliski)
  3. Bedau, Hugo Adam (1983). "Bentham's Utilitarian Critique of the Death Penalty". The Journal of Criminal Law and Criminology 74 (3): 1033–1065. doi:10.2307/1143143. (angliski)
  4. Sunstein, Cass R. "Introduction: What are Animal Rights?", in Sunstein, Cass R. and Nussbaum, Martha (eds.). Animal rights. Oxford University Press, 2005, pp. 3–4. (angliski)
  5. Ross Harrison. «Jeremy Bentham». In Ted Honderich. The Oxford Companion to Philosophy. Oxford University Press, 1995. 85–88. lpp. (angliski)

Ārējās saitesLabot