Fēru valoda
Fēru valoda[1] ir valoda, kurā runā aptuveni 48 000 cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni 12 000 fēriešu Dānijā.
Fēru valoda føroyskt | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [ˈføːɹɪst], [ˈføːɹɪʂt] | |
Valodu lieto: | Fēru Salas, Dānija, Norvēģija | |
Pratēju skaits: | 60 000—80 000 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Rietumskandināvu Fēru valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (Fēru ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | ![]() | |
Regulators: | Fēru valodas komiteja | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | fo | |
ISO 639-2: | fao | |
ISO 639-3: | fao | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
1937. gadā fēru valoda aizstāja dāņu valodu kā oficiālo mācībvalodu skolās, 1938. gadā to ieviesa kā baznīcas valodu un 1948. gadā kā nacionālo valodu Fēru Salās (Home Rule Act of the Faroes). Tomēr fēru valoda nekļuva par pilnīgu vispārējās saziņas valodu plašsaziņas līdzekļos līdz 20.gadsimta 80. gadiem. Mūsdienās dāņu valoda ir svešvaloda Fēru salās, tikai 5% salu iedzīvotāju to apgūst kā pirmo valodu. Pārējiem skolēniem tā jāapgūst no 3. klases līdz skolas beigšanai.
AlfabētsLabot
Fēru alfabēts sastāv no 29 burtiem:
Paskaidrojumi:
- Ð, ð nekad nav vārda sākumā, bet var būt kā lielais burts kartēs vai uzņēmumu zīmolu simbolos, piemēram, SUÐUROY (Dienvidu salā).
- Ø, ø var tikt rakstīts arī kā ö poētiskā valodā, kā Föroyar (Fēru salas). Rokrakstā un mazsvarīgos tekstos ir iespējams arī Ő, ő.
- Izplatīti fēriešu uzvārdi ir Lützen, Müller, Winther vai kristiešu vārds Zacharias. Hammershaimba pareizrakstībā tika lietots arī x, piemēram, Saxun vārdam Saksun.
- Līdz ar fēru valodas normēšanu un pielīdzināšanu latīņu, angļu, dāņu, zviedru, norvēģu, somu un citām valodām, vecnorvēģu un mūsdienu islandiešu burts þ ir pazaudēts. Fēru valodā pārceltiem vārdiem tas ir rakstīts kā <t> vai kā <h> un ja tiek transkribēts islandiešu vārds, lieto <th>.
AtsaucesLabot
- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 12. martā.
Ārējās saitesLabot
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Fēru valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |