Fēru valoda
Fēru valoda[1] jeb fēriešu valoda (føroyskt mál, izrunā: [ˈføːɹɪst ˈmɔaːl]) ir valoda, ko prot aptuveni 48 000 cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni 12 000 fēriešu Dānijā. Tā ir viena no divām oficiālajām valodām Fēru Salās (otra ir dāņu valoda). Fēru valoda pieder ģermāņu valodu saimei, ziemeļģermāņu atzaram; radnieciski vistuvākās ir islandiešu valoda un norvēģu valoda. Fēru valoda ir radusies no sennorvēģu valodas.
| Fēru valoda føroyskt mál | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈføːɹɪst ˈmɔaːl], [ˈføːɹɪʂt ˈmɔaːl] | |
| Valodu lieto: | Fēru Salas, Dānija, Norvēģija | |
| Pratēju skaits: | 60 000—80 000 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu valodas Ziemeļģermāņu valodas Rietumskandināvu valodas Fēru valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (Fēru ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Fēru Salas
| |
| Regulators: | Fēru valodas komiteja | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | fo | |
| ISO 639-2: | fao | |
| ISO 639-3: | fao | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Vēsture Labot
1937. gadā fēru valoda aizstāja dāņu valodu kā oficiālo mācībvalodu skolās, 1938. gadā to ieviesa kā baznīcas valodu un 1948. gadā kā nacionālo valodu Fēru Salās (Home Rule Act of the Faroes). Tomēr fēru valoda nekļuva par pilnīgu vispārējās saziņas valodu plašsaziņas līdzekļos līdz 1980. gadiem. Mūsdienās dāņu valoda Fēru salās ir svešvaloda, ko kā pirmo valodu apgūst tikai 5% salu iedzīvotāju. Pārējiem skolēniem tā jāapgūst no 3. klases līdz skolas beigšanai.
Alfabēts Labot
Fēru alfabēts sastāv no 29 burtiem:
|
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojumi:
- Ð, ð nekad nav vārda sākumā, bet var būt kā lielais burts kartēs vai uzņēmumu zīmolu simbolos, piemēram, SUÐUROY (Dienvidu salā).
- Ø, ø var tikt rakstīts arī kā ö poētiskā valodā, kā Föroyar (Fēru salas). Rokrakstā un mazsvarīgos tekstos ir iespējams arī Ő, ő.
- Izplatīti fēriešu uzvārdi ir Lützen, Müller, Winther vai kristiešu vārds Zacharias. Hammershaimba pareizrakstībā tika lietots arī x, piemēram, Saxun vārdam Saksun.
- Līdz ar fēru valodas normēšanu un pielīdzināšanu latīņu, angļu, dāņu, zviedru, norvēģu, somu un citām valodām, vecnorvēģu un mūsdienu islandiešu burts þ ir pazaudēts. Fēru valodā pārceltiem vārdiem tas ir rakstīts kā <t> vai kā <h> un ja tiek transkribēts islandiešu vārds, lieto <th>.
Atsauces Labot
- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 12. martā.
Ārējās saites Labot
| Fēru valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēru valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |