Neatkarība

Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā. Neatkarības iegūšana bieži nozīmē veiksmīgi izcīnītu atdalīšanos, un tāpēc tiek svinēta. Neatkarības iegūšanas datums parasti ir datums, kopš kura valsts ir suverēna, bet var arī nozīmēt kādu nozīmīgu datumu nācijas veidošanā — dibināšanu, apvienošanu, vai būtisku valsts varas maiņu. Šajā datumā parasti ir neatkarības diena.

Atjaunotais Lietuvas valsts neatkarības piemineklis Ukmerģē

Ar neatkarību saprot arī patstāvību, piemēram, persona neatrodas citu pakļautībā, pati pieņem lēmumus. Tiesvedībā neatkarība ir viens no tiesnešu darbības principiem. Tas nozīmē, ka tiesneši lemjot lietas balstās tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību, nepieļaujot iejaukšanos no malas. Tiesību aktos noteiktas šī principa garantijas, kā arī atbildība par attiecīgā principa pārkāpšanu.

Suverenitāte

Saistībā ar valsts neatkarību tiek lietots juridisks jēdziens ‘suverenitāte’. Pasaulē ir aptuveni 200 suverēnas valstis. Precīzs skaits nav noteikts, jo dažas valstis nav pilnībā starptautiski atzītas. Apvienoto Nāciju Organizācijā ir 193 dalībvalstis. ANO dalībvalsts nav Vatikāns un vēl vairākas valstis, kuru statuss ir nenoteikts, diskutabls, piemēram, Kosova, kuru Latvija ir starptautiski atzinusi, bet citas valstis nav atzinušas.

Neatkarīgām valstīm raksturīga ir pašpārvalde, zeme un iedzīvotāji, kas šajā zemē dzīvo. Pašpārvalde neatkarīgi no citām valstīm pieņem lēmumus, kas attiecas uz konkrētas valsts iedzīvotājiem.

Autonomija

Vairākām zemēm, teritorijām ir noteikta autonomija, kas paredz daļēju neatkarību un līdz ar to noteiktās sfēras var lēmumus pieņemt paši. Autonomās zemēs likumi var atšķirties no pārējās valsts likumiem.

Patstāvība

Personas vai organizācijas patstāvība lielā mērā ir atkarīga no brīvības. Jo lielāka brīvība tiek dota, jo lielākas iespējas personai, organizācijai pieņemt lēmumus, neatkarīgi no citiem. Lēmumu pieņemšanu lielā mērā ietekmē likumdošanas vara. Neatkarība tiek skaidrota arī kā darbība, kuru neietekmē apkārtējā vide, sabiedrība, tās domas.

Neatkarība zinātnē

Zinātnē par neatkarību sauc kāda lieluma nesaistību ar citu lielumu vai stāvokli. Neatkarīgais lielums ir tāds parametrs, kuru pētījumā vai eksperimentā maina, lai pētītu kādu citu lielumu, parādību vai procesu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neatkarība.
• Elvita Rudzāte. «Kas ir neatkarība?». Domatajs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 13. oktobrī.
• «What is Independence?» (angļu). Study.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 13. oktobrī.
• «Independence» (angļu). Quora.