Siņdzjana (ķīniešu: 新疆, Xīnjiāng) vai Šindžana (uiguru: شىنجاڭ, Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (ķīniešu: 新疆维吾尔自治区 , Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū; uiguru: شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.[1] Tā ir plaša, reti apdzīvota teritorija, kas aizņem aptuveni sesto daļu Ķīnas valsts ziemeļrietumos. Siņdzjana robežojas ar Tibetas autonomo reģionu dienvidos, Cjinhai un Gaņsu provincēm dienvidaustrumos, Mongoliju ziemeļaustrumos, Krievijas Federāciju ziemeļos, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Afganistānu rietumos, Pakistānu un Indiju dienvidrietumos. Reģiona galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Urumči.

Siņdzjanas Uiguru
autonomais reģions
新疆维吾尔自治区
شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى‎
—  Ķīnas autonomais reģions  —
Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona atrašanās vieta ĶīnāSiņdzjanas Uiguru autonomā reģiona atrašanās vieta Ķīnā
Pārvaldes centrs Urumči
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Dibināts 1955. gada 1. oktobrī
Platība 
 - Kopējā 1 664 900 km²
Iedzīvotāji (2010)
 - Kopā 21 813 334
 - Blīvums 13,1/km²
Laika josla UTC (UTC+8)
Mājaslapa: www.xinjiang.gov.cn
Siņdzjanas Uiguru
autonomais reģions Vikikrātuvē

21. gadsimta otrajā dekādē Ķīnas Tautas Republikas valdība Ķīnas komunistiskās partijas vadībā ir ieviesusi stingru sabiedrības kontroli, kas kulminējusies ar lielas reģiona iedzīvotāju daļas ieslodzīšanu pāraudzināšanas nometnēs. Šo tendenci aktīvi kritizē cilvēktiesību aizstāvji, apsūdzot Ķīnas valdību genocīdā.[2]

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Siņdzjana administratīvi iedalīta 14 prefektūras līmeņa administratīvi teritoriālajās vienībās: divas prefektūras līmeņa pilsētas (reģiona centrs Urumči un Karamaja), septiņas prefektūras un piecas autonomās prefektūras, tajā skaitā Iles Kazahu autonomā prefektūra, kurai pakļautas divas no septiņām prefektūrām. Prefektūras līmeņa vienības tālāk iedalītas 11 rajonos, 22 apriņķa līmeņa pilsētās, 62 apriņķos un sešos autonomajos apriņķos. Septiņas no apriņķa līmeņa pilsētām nepieder ne pie vienas no prefektūras līmeņa administratīvajām vienībām un tās faktiski pārvalda saimnieciski militāra organizācija Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpuss.

Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pirmā līmeņa iedalījums
 
Numurs
kartē
Nosaukums Centrs Uiguru Ķīniešu Iedzīvotāji (2010)
— Subprovinces nozīmes autonomā prefektūra —
1 Iles Kazahu autonomā prefektūra Kuldža ئىلى قازاق ئاپتونوم ئوبلاستى
Ili Qazaq Aptonom Oblasti
伊犁哈萨克自治州
Yīlí Hāsàkè Zìzhìzhōu
2 482 627 [a]
— Prefektūras līmeņa pilsētas —
2 Urumči Tiaņšaņa ئۈرۈمچى شەھرى
Ürümchi Shehri
乌鲁木齐市
Wūlǔmùqí Shì
3 110 280
3 Karamaja Karamaja قاراماي شەھرى
Qaramay Shehri
克拉玛依市
Kèlāmǎyī Shì
391 008
— Prefektūras —
4 Altaja prefektūra
pakļauta Iles prefektūrai
Altaja ئالتاي ۋىلايىتى
Altay Wilayiti
阿勒泰地区
Ālètài Dìqū
526 980
5 Tarbagatajas prefektūra
pakļauta Iles prefektūrai
Čečeka تارباغاتاي ۋىلايىتى
Tarbaghatay Wilayiti
塔城地区
Tǎchéng Dìqū
1 219 212
6 Turpanas prefektūra Turpana تۇرپان ۋىلايىتى
Turpan Wilayiti
吐鲁番地区
Tǔlǔfān Dìqū
622 679
7 Kumulas prefektūra Kumula قۇمۇل ۋىلايىتى
Qumul Wilayiti
哈密地区
Hāmì Dìqū
572 400
8 Kašgaras prefektūra Kašgara قەشقەر ۋىلايىتى
Qeshqer Wilayiti
喀什地区
Kāshí Dìqū
3 979 362
9 Aksu prefektūra Aksu ئاقسۇ ۋىلايىتى
Aqsu Wilayiti
阿克苏地区
Ākèsū Dìqū
2 370 887
10 Hotenas prefektūra Hotena خوتەن ۋىلايىتى
Xoten Wilayiti
和田地区
Hétián Dìqū
2 014 365
— Autonomās prefektūras —
11 Bortalas Mongoļu autonomā prefektūra Bortala بۆرتالا موڭغۇل ئاپتونوم ئوبلاستى
Börtala Mongghul Aptonom Oblasti
博尔塔拉蒙古自治州
Bó'ěrtǎlā Měnggǔ Zìzhìzhōu
443 680
12 Čandzji Hueju autonomā prefektūra Čandzji سانجى خۇيزۇ ئاپتونوم ئوبلاستى
Sanji Xuyzu Aptonom Oblasti
昌吉回族自治州
Chāngjí Huízú Zìzhìzhōu
1 428 592
13 Kizilsū Kirgīzu autonomā prefektūra Artuša قىزىلسۇ قىرغىز ئاپتونوم ئوبلاستى
Qizilsu Qirghiz Aptonom Oblasti
克孜勒苏柯尔克孜自治州
Kèzīlèsū Kē'ěrkèzī Zìzhìzhōu
525 599
14 Bajangolas Mongoļu autonomā prefektūra Korla بايىنغولىن موڭغۇل ئاپتونوم ئوبلاستى
Bayingholin Mongghul Aptonom Oblasti
巴音郭楞蒙古自治州
Bāyīnguōlèng Měnggǔ Zìzhìzhōu
1 078 492
— Apriņķa līmeņa pilsētas —
(Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpusa tiešā pārvaldē)
15 Šihedzi شىخەنزە شەھرى
Shixenze Shehri
石河子市
Shíhézǐ Shì
635 582
16 Udzjacjui ئۇجاچۇ شەھرى
Wujachu Shehri
五家渠市
Wǔjiāqú Shì
72 613
17 Tumšuka تۇمشۇق شەھرى
Tumshuq Shehri
图木舒克市
Túmùshūkè Shì
147 465
18 Arala ئارال شەھرى
Aral Shehri
阿拉尔市
Ālā'ěr Shì
166 205
19 Beituņa بەيتۈن شەھىرى
Beatün Shehiri
北屯市
Běitún Shì
76 300
20 Tiemeņguaņa باشئەگىم شەھىرى
Bashegym Shehiri
铁门关市
Tiĕménguān Shì
50 000
21 Šuanhe قوشئۆگۈز شەھىرى
Qoshögüz Shehiri
双河市
Shuānghé Shì
53 800
a ^ Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas pakļautās Altajas un Tarbagatajas prefektūras.

Siņdzjanas pamatiedzīvotāji ir uiguri un province tiek uzskatīta par Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logu uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.

Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks etnisko ķīniešu skaits. Ja 1949. gadā ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%. Lielākā daļa uiguru ir musulmaņi un rakstībā viņi izmanto arābu alfabētu. Reģiona ietvaros izveidotas vairākas otrās un trešās pakāpes nacionālās autonomijas kazahiem, kirgīziem, mongoļiem, huejiem, pamiriešiem un citām mazākumtautībām.

Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja uiguru valsts, kas pazīstama kā Austrumturkestānas Republika. Taču 1949. gadā tā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.

Uiguri apsūdz Pekinu centienos iznīdēt viņu savdabīgo kultūru, un pēdējā laikā provincē arvien biežāk uzliesmo vardarbīgi incidenti, kuros Ķīnas varasiestādes vaino uiguru separātistus un islāmistus.

 
Valodu sadalījums Siņdzjanā
 
Dominējošā tautība Siņdzjanas prefektūrās. Zila — uiguri, sarkana — haņi, oranža — kazahi.
Siņdzjanas etniskās grupas (2000)
Tautība Skaits Procenti
Uiguri 8 345 622 45,21
Ķīnieši (haņi) 7 489 919 40,58
Kazahi 1 245 023 6,74
Hueji 839 837 4,55
Kirgīzi 158 775 0,86
Mongoļi 149 857 0,81
Dunsjani 55 841 0,30
«Tadžiki» (pamirieši) 39 493 0,21
Sibe 34 566 0,19
Mandžūri 19 493 0,11
Tudzja 15 787 0,086
Uzbeki 12 096 0,066
Krievi 8935 0,048
Meo (hmongi) 7006 0,038
Tibetieši 6153 0,033
Džuani 5642 0,031
Dauri 5541 0,030
Tatāri 4501 0,024
Salari 3762 0,020
  1. «Sindzjanas Uiguru autonomais rajons». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 638. lpp.
  2. «Uiguru kultūras masveida iznīcināšana – Ķīnas slēptais genocīds». lsm.lv. 2019-11-17. Skatīts: 2021-08-15.

Ārējās saites

labot šo sadaļu