Sikspārņi

Šis raksts ir par sikspārņu kārtu. Par citām jēdziena sikspārņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta. To iedala divās apakškārtās: dižsikspārņos un sīksikspārņos. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 18 dzimtās. Latvijā dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — parastie sikspārņi (Vespertilionidae). Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot (citi zīdītāji, piemēram, lidvāveres, nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņi Chiroptera (Blumenbach, 1779)
Lielausu sikspārnis (Corynorhinus townsendii)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Virsklase	Četrkājaiņi (Tetrapoda)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase	Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase	Placentāļi (Eutheria)
Augstākā kārta	Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria)
Virskārta	Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria)
Kārta	Sikspārņi (Chiroptera)
Iedalījums
Dižsikspārņi (Megachiroptera) Sīksikspārņi (Microchiroptera)
Sikspārņi Vikikrātuvē

Izskats un īpašības

Dižsikspārņi

Sikspārņi ir mugurkaulnieki, kā arī zīdītāji, jo savus mazuļus baro ar pienu. Visi sikspārņi ir siltasiņu dzīvnieki, kas nodrošina nemainīgu ķermeņa temperatūru. Sikspārņi lido ar spārniem, kuri ir veidoti no ādas, kas atrodas starp locekļu un pirkstu kauliem. Sikspārņiem ir mazas acis, kas nav raksturīgi nakts dzīvniekiem. To vietā sikspārņi izmanto eholokāciju. Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert skaņas viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka attālumu līdz citiem ķermeņiem un veikli atrod ceļu arī tumsā. Šī sistēma strādā tāpat kā radars.

Lielākā daļa no sikspārņiem ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi krēslas un rītausmas stundās, kā arī pa nakti. Pārējā laikā tie uzturas alās un kokos. Dažreiz sikspārņi dzīvo arī cilvēku radītās būvēs, īpaši bēniņos un pagrabos. Tuvojoties ziemai, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas ziemas guļā. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie dzīvnieki kļūst aktīvāki. Sikspārņi dzīvo trokšņainās kolonijās, apdzīvojot vairākus kokus parkā vai citur. Dižsikspārņi pārtiek no augļiem, nektāra un ziedputekšņiem. Savukārt lielākā daļa no sīksikspārņiem (aptuveni 70%) ir kukaiņēdāji, tie ēd kukaiņus, bet daži no sīksikspārņiem ēd mazus mugurkaulniekus; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus un zivis), kā arī sūc asinis.

Neparastākie sikspārņi

Augļsikspārņi (Pteropodidae) ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai Āzijas, Āfrikas un Okeānijas tropiskajās teritorijās.

Vampīrsikspārņi no lapdeguņu dzimtas (Phyllostomidae) dzīvo tikai Latīņamerikā. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. Zaķlūpu sikspārņi (Noctilionidae) dzīvo Latīņamerikā un Karību salās. Tie planē virs ūdens virsmas un ķer savos nagos sīkas zivtiņas. Cūkdegunu sikspārnis no Craseonycteridae dzimtas ir pasaulē mazākais sikspārnis un arī viens no mazākajiem zīdītājiem. Tā masa ir parasti tikai 2 grami.

Klasifikācija

Vampīrsikspārnis

Sikspārņi kokā

Sikspārņu kārta (Chiroptera)

• Dižsikspārņu apakškārta (Megachiroptera)
  • Augļsikspārņi (Pteropodidae)
• Sīksikspārņu apakškārta (Microchiroptera)
  • Parastie sikspārņi (Vespertilionidae)
  • Lapdeguņi (Phyllostomidae)
  • Zaķlūpu sikspārņi (Noctilionidae)
  • Emballonuridae
  • Antrozoidae
  • Molossidae
  • Furipteridae
  • Myzopodidae
  • Natalidae
  • Thyropteridae
  • Mormoopidae
  • Mystacinidae
  • Megadermatidae
  • Nycteridae
  • Rhinolophidae
  • Craseonycteridae
  • Rhinopomatidae

Sikspārņi un cilvēki

Sikspārņu kolonija

Lielākā daļa no Latvijā dzīvojošajām 15 sikspārņu sugām ir iekļautas Sarkanajā grāmatā. Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, Lielbritānijā visi sikspārņi ir aizsargāti ar likumu, un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām. Arī Malaizijā sikspārņi ir aizsargāti dzīvnieki, taču Saravakas štatā dažas kopienas lielos augļsikspārņus lieto uzturā.

Vasaras sezonā Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni Molossidae dzimtas sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 tonnas kukaiņus.

Sikspārņi folklorā

Eiropā jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar vampīriem. Folklorā vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī spoku, nāves un slimību simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, sikspārņi ir veiksmes simbols.

Arī Amerikā indiāņi pārsvarā neuzskata sikspārņus par pozitīviem dzīvniekiem. Piemēram, krīki, čiroki un apači, uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka gars, bet kvakiutli cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli.

Ķīniešu folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli. Arī arābiem sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

Tongā un Rietumāfrikā sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku dvēselēm.

Indonēzijā Javas salas vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par Ahūlu, ir nāves vēstnesis.

Ir nostiprinājis mīts, ka sikspārņi bieži ielido un sapinas cilvēku matos, bet tā nav patiesība, jo sikspārņi ar eholokāciju var uztvert katru matu atsevišķi un tiem nav nekādu vajadzību tajos ielidot.^{[nepieciešama atsauce]}

Sikspārņi daiļradē

Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan ļaundara tēlos, piemēram, Drakula, gan arī varoņa tēlos, piemēram, Betmens. Kanādiešu rakstnieka Keneta Opela (Kenneth Oppel) romānu sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (Silverwing), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi tēli.

Ārējās saites

• Latvijas sikspārņi
• Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums
• Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā Arhivēts 2007. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē.
• Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā