Apači
Apači ir kopīgs nosaukums vairākām kulturāli saistītām Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm, kas apdzīvo teritorijas Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumos (Arizonā, Ņūmeksikā un Oklahomā).[1] Agrāk apaču ciltis dzīvoja arī mūsdienu Teksasā un Meksikas ziemeļaustrumos. Šīs indiāņu ciltis runā dažādās dienvidu atapasku valodās, kas lingvistiski ir saistītas ar citām atapasku valodām, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji Aļaskā un Kanādas rietumos. Runā arī angļu valodā.
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| aptuveni 56 tūkstoši | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Arizonā, Ņūmeksikā, Oklahomā (visi ir Amerikas Savienoto Valstu štati) | |
| Valodas | |
| atšķirīgas ciltis runā dažādās dienvidu atapasku valodās, runā arī angļu valodā | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| navahi | |
Lielākās apaču ciltis ir rietumu apači, čirikavi, meskeleri, jikarili, lipani un līdzenumu apači. Agrāk pie apačiem pieskaitīja arī navahu ciltis, bet mūsdienās tās tomēr tiek izdalītas atsevišķi.
Apaču ciltis bija kareivīgas un spēcīgas, kas gadsimtiem ilgi pretojās eiropiešiem. Galvenokārt karoja ar spāņiem, bet vēlāk ar meksikāņiem un amerikāņiem. Viens no apaču slavenākajiem karavadoņiem ir Džeronimo.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 50. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apači.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)