Sekunde
Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība. Sākotnēji tā tika definēta kā 1/86 400 no vidējā Saules diennakts garuma. 1967. gadā Starptautiskā Mēru un svaru komiteja pieņēma, ka sekunde ir vienāda ar 1/31 556 925, 9747 no tropiskā 1900. gada ilguma, kas atbilst cēzija izotopa 133Cs izstarotā mikroviļņa 9 192 631 770 svārstību periodu kopējam ilgumam, notiekot pārejai starp diviem atoma pamatstāvokļa hipersīkstruktūras līmeņiem. Sekunžu skaitu nosaka pēc pulksteņiem.
Sekundes vēsturiskā definīcija ir saistīta ar diennakts garumu. Diennaktī ir 24 stundas, stundā — 60 minūtes, bet minūtē — 60 sekundes. Viena sekunde ir 1⁄86 400 daļa no dienas. Pašreizējā sekundes definīcija, kas saistīta ar cēzija izotopu 133Cs, ir spēkā kopš 1967. gada. [1]
SI daudzkārtņi
labot šo sadaļuVisbiežāk izmantotie sekundes daudzkārtņi ir milisekunde (ms), mikrosekunde (μs) un nanosekunde (ns). Izmanto arī citus daudzkārtņus, piemēram, kilosekunde (ks), bet tas notiek ļoti reti. Tā vietā izmanto minūtes, stundas, dienas un gadus.
| Biežāk izmantotie daudzkārtņi |
|---|
|
Sakarības ar citām laika mērvienībām
labot šo sadaļu| Sekunde (s) | Minūte (min) | Stunda (h) | Diennakts | |
|---|---|---|---|---|
| 1 s | = 1 | ~= 0,016667 | ~= 2,7778×10-4 | ~= 1,1574×10-5 |
| 1 min | = 60 | = 1 | ~= 0,016667 | ~= 6,9444×10-4 |
| 1 h | = 3600 | = 60 | = 1 | ~= 0,041667 |
| 1 diena | = 86400 | = 1440 | = 24 | = 1 |
Atvasinātās mērvienības
labot šo sadaļuSekunde ir daudzumu fizikālu lielumu mērvienību pamatā, piemēram, ātruma pamatmērvienība ir metrs sekundē (m/s), spēku mēra ņūtonos (N), kas ir kilograms×metrs/sekundē ik sekundi (kg×m/s²), jaudu mēra vatos (W), kas ir džouls sekundē (J/s), un tā tālāk.
| Atvasinātās mērvienības, kurās daļa no tās ir sekunde | ||
|---|---|---|
| Mērvienība | Izteikta SI pamatvienībās | Fizikālais lielums |
| metrs sekundē | m/s | ātrums |
| metrs sekundē ik sekundi | m/s2 | paātrinājums |
| hercs | 1/s jeb s−1 | frekvence |
| radiāns sekundē | rad/s | leņķiskais ātrums |
| radiāns sekundē ik sekundi | rad/s2 | leņķiskais paātrinājums |
| kilogrammetrs sekundē | kg×m/s | impulss (kustības daudzums) |
| ņūtons | kg×m/s2 | spēks |
| ņūtons uz kubikmetru | kg/(m2×s) | īpatnējais svars |
| paskāls | kg/(m×s) | spiediens |
| džouls | kg×m2/s2 | enerģija, darbs |
| vats | kg×m2/s3 | jauda |
| ņūtons uz metru | kg/s2 | virsmas spraigums |
| paskālsekunde | kg/(m×s) | dinamiskā viskozitāte |
| kvadrātmetrs sekundē | m2/s | kinemātiskā viskozitāte |
| kulons | A×s | elektriskais lādiņš |
| volts | kg×m2/(A×s3) | elektriskais spriegums, elektriskais potenciāls, elektrodzinējspēks |
| farads | A2×s4/(kg×m2) | elektriskā kapacitāte |
| vēbers | kg×m2/(A×s2) | magnētiskā plūsma |
| tesla | kg/(A×s2) | magnētiskā indukcija |
| henrijs | kg×m2/(A2×s2) | induktivitāte |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 15. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sekunde.
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |