Jaudafizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā. Ar jaudu saprot arī sistēmas enerģijas izmaiņas (iegūšanas vai patērēšanas) ātrumu. Parasti jaudu apzīmē ar burtu vai .
Jaudas definīcijas formula

Mērvienības Labot

SI jaudas mērvienība ir vats.

Dažkārt tehnikā jaudu joprojām mēra arī zirgspēkos (zs). 1 zirgspēks aptuveni ir 735 vati.

Mehāniskā jauda Labot

Jebkurš spēks, kas darbojas uz kustīgu ķermeni, veic mehānisku darbu. Jaudu šādā gadījumā nosaka pēc formulas:

 

F — spēks, v — ātrums,   — leņķis starp ātruma un spēka vektoriem.

Elektriskā jauda Labot

Ar elektrisko jaudu saprot elektromagnētiskās enerģijas pārveidošanas vai patērēšanas ātrumu elektriskās ierīcēs.

Momentānā elektriskā jauda Labot

Momentānā jauda, kas izdalās uz elektriskās ķēdes elementa, ir vienāda ar momentānās strāvas un momentānā sprieguma reizinājumu:

 

Ja ķēdes elements ir rezistors ar pretestību R, tad

 

Līdzstrāvas jauda Labot

Tā kā līdzstrāvas spriegums un strāvas stiprums ir pastāvīgi un momentānie spriegumi un strāvas ir vienādas jebkurā laika momentā, tās aprēķina pēc formulām:

 

Maiņstrāvas jauda Labot

Izšķir aktīvo un reaktīvo maiņstrāvas jaudu.

Maiņstrāvas aktīvā jauda Labot

Sinusoidālas maiņstrāvas vidējā jauda:  

 ;    

I un U — strāvas stipruma un sprieguma amplitūdas vērtības;

Ief un Uef — strāvas un sprieguma vidējās kvadrātiskās jeb efektīvās vērtības;

  — fāzu nobīde starp strāvu un spriegumu.

Koeficientu   sauc par jaudas koeficientu.

Maiņstrāvas reaktīvā jauda Labot

Raksturo enerģijas apmaiņu starp elektriskās ķēdes induktīvajiem un kapacitatīvajiem elementiem un barošanas avotu.

 

Reaktīvo jaudu mēra reaktīvajos voltampēros.

Maiņstrāvas pilnā jauda Labot

Maiņstrāvas pilno jeb šķietamo jaudu izsaka ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu un mēra voltampēros. Lietderības koeficients n=cosф

 

Skatīt arī Labot

Ārējās saites Labot