Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā. Ar jaudu saprot arī sistēmas enerģijas izmaiņas (iegūšanas vai patērēšanas) ātrumu. Parasti jaudu apzīmē ar burtu vai .
Jaudas definīcijas formula
Mērvienības Labot
Dažkārt tehnikā jaudu joprojām mēra arī zirgspēkos (zs). 1 zirgspēks aptuveni ir 735 vati.
Mehāniskā jauda Labot
Jebkurš spēks, kas darbojas uz kustīgu ķermeni, veic mehānisku darbu. Jaudu šādā gadījumā nosaka pēc formulas:
F — spēks, v — ātrums, — leņķis starp ātruma un spēka vektoriem.
Elektriskā jauda Labot
Ar elektrisko jaudu saprot elektromagnētiskās enerģijas pārveidošanas vai patērēšanas ātrumu elektriskās ierīcēs.
Momentānā elektriskā jauda Labot
Momentānā jauda, kas izdalās uz elektriskās ķēdes elementa, ir vienāda ar momentānās strāvas un momentānā sprieguma reizinājumu:
Ja ķēdes elements ir rezistors ar pretestību R, tad
Līdzstrāvas jauda Labot
Tā kā līdzstrāvas spriegums un strāvas stiprums ir pastāvīgi un momentānie spriegumi un strāvas ir vienādas jebkurā laika momentā, tās aprēķina pēc formulām:
Maiņstrāvas jauda Labot
Izšķir aktīvo un reaktīvo maiņstrāvas jaudu.
Maiņstrāvas aktīvā jauda Labot
Sinusoidālas maiņstrāvas vidējā jauda:
;
I un U — strāvas stipruma un sprieguma amplitūdas vērtības;
Ief un Uef — strāvas un sprieguma vidējās kvadrātiskās jeb efektīvās vērtības;
— fāzu nobīde starp strāvu un spriegumu.
Koeficientu sauc par jaudas koeficientu.
Maiņstrāvas reaktīvā jauda Labot
Raksturo enerģijas apmaiņu starp elektriskās ķēdes induktīvajiem un kapacitatīvajiem elementiem un barošanas avotu.
Reaktīvo jaudu mēra reaktīvajos voltampēros.
Maiņstrāvas pilnā jauda Labot
Maiņstrāvas pilno jeb šķietamo jaudu izsaka ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu un mēra voltampēros. Lietderības koeficients n=cosф
Skatīt arī Labot
Ārējās saites Labot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jauda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)