Atvērt galveno izvēlni

Rugāju pagasts

(Pāradresēts no Rugāju ciems)

Rugāju pagasts ir lielākā no divām Rugāju novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Lazdukalna pagastu, Balvu novada Kubulu, Balvu, Bērzkalnes un Vectilžas pagastiem, Lubānas novada Indrānu pagastu un Gulbenes novada Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rugājos.

Rugāju pagasts
Rugāju pagasts LocMap.png
Rugāju pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Rugāju novads
Centrs: Rugāji
Platība: 317,6 km2
Iedzīvotāji (2016): 1446[1]
Blīvums: 4.6 iedz./km2
Izveidots: 1922. gadā
Mājaslapa: www.rugaji.lv
Rugāju pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

 
Pededzes upe pagasta rietumos

Atrodas Austrumlatvijas zemienē - austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums bet rietumu daļu - Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā - 126,8 m vjl.

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

EzeriLabot

PurviLabot

Pagasta dienvidu daļā iestiepjas Šņitkas purva ziemeļu daļa - Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas Reibānu purvs (714 ha)

VēstureLabot

Pēc 1920. gada agrārās reformas vēlākajā Rugāju pagastā esošā Balvu muižas daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.[2] Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā. 1938. gadā tā platība bija 372,9 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Daugasnes, Dreimaņu, Kraukļu, Medņu, Pakratu, Rugāju un Teteru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rugāju ciemam pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā - Kraukļu un Daugasnes ciemu padomju saimniecības "Rugāji" un kolhoza "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja Lazdukalna ciemam. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva Tilžas ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido Rugāju novadu.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiLabot

 
Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts
  • Nr. 286: Sūra apmetne - Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas
  • Nr. 287.: Medņu senkapi - Medņos pie Vārnienas upes tilta
  • Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā
  • Nr. 289.: Dzirnavsalas apmetne - Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā
  • Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) - pie Čušļu kapsētas
  • Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) - pie Mašķiem
  • Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) - pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem
  • Nr. 292.: Vēžu senkapi - pie Vēžiem
  • Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) - starp Aizstirni un Mazezeriņu
  • Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas - Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.)
  • Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" - Bērzulejās (20. gs. s.)
  • Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas - Daudzenē (20. gs. s.)
  • Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta - Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.)
  • Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča - pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.)
  • Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča - pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi)
  • Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka - Rugājos (1930. gadi)
  • Nr. 2863.: Rugāju pareizticīgo baznīca - Rugājos (1913).[4]

IedzīvotājiLabot

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi Rēzekne-Gulbene (P36), Balvi-Kapūne (P47) un Kārsava-Tilža-Dubļukolns (P48).

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)