Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 8 pasugas.[1]

Riekstrozis
Nucifraga caryocatactes
(Linnaeus, 1758)
Riekstrozis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsRiekstroži (Nucifraga)
SugaRiekstrozis (Nucifraga caryocatactes)
Izplatība
Map of distribution of Nucifraga caryocatactes.png
Riekstroža izplatības areāls Eiropā
Riekstrozis Vikikrātuvē

IzplatībaLabot

 
Riekstroža knābis ir piemērots sēkliņu izlobīšanai no čiekuriem
 
Riekstrozis var izrakt arī kameņu ligzdas, lai piekļūtu kūniņām un kāpuriem

Riekstrozis ir sastopams Skandināvijas dienvidos un Austrumeiropā no Norvēģijas un Zviedrijas dienvidiem līdz Āzijas austrumiem Kamčatkā un Japānā, daļēji Ķīnā un Taivānā. Centrāleiropā tas ir sastopams tikai kalnu rajonos. Tas dzīvo arī Himalajos.[2] Riekstrozis ziemo ligzdošanas areālā vai barības meklējumos veic klejojumus. Šādos invāziju gados tas sasniedz arī Rietumeiropu.[3]

LatvijāLabot

Latvijā dzīvo riekstroža nominālpasuga Nucifraga caryocatactes caryocatactes.[3] Mūsu valstī riekstrozis ir ne visai parasts ligzdotājs un ziemotājs. Ligzdo apmēram 5000—20 000 pāru.[4] Ne visi ligzdojošie riekstroži pārziemo uz vietas, jo ziemā Latvijā tas ir novērojams retāk nekā citos gadalaikos.Dažkārt rudeņos izteiktas migrējošu putnu invāzijas, kuru laikā tiek novēroti Sibīrijas riekstroži (Nucifraga caryocatactes macrorhynchos).[3] Ligzdai riekstrozis izvēlas skujkoku un jauktos mežus, kuros ir bagātīgs pamežs un daudz egļu un priežu.[4]

IzskatsLabot

Riekstrozis ir nedaudz lielāks kā sīlis (Garrulus glandarius). Salīdzinoši tam ir lielāks knābis un slaidāka galvas forma. Pamattonis apspalvojumam ir šokolādes brūns, uz kura izceļas baltie lāsumiņi, kas veido nosacītu svītru rakstu. Galvas virsa vienkrāsaina bez lāsumiem. Spārni un aste ir melna, ar zaļganu metālisku spīdumu. Astes apakša un astes spalvu ārējā mala ir balta. Knābis, acis un kājas riekstrozim ir melnas. Spārni plati un aste īsāka kā citiem vārnu dzimtas putniem.

Riekstroža ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 32—34 cm,[5] spārnu platums 55 cm,[6] svars 124—200 g.[5] Balss līdzīga sīlim, skaļa un asa. Knābis garš un smails, labi piemērots sēkliņu lobīšanai no čiekuriem.

BarībaLabot

Riekstrozis ir visēdājs, bet pamatā barojas ar priežu un egļu sēkliņām, lazdu riekstiem, zīlēm un dažādām ogām. Barojas arī ar kukaiņiem, to kāpuriem, kūniņām un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī riekstrozis pie izdevības izēd citiem putniem putnēnus un olas, tas medī mazus grauzējus un neatsakās no maitas gaļas. Riekstrozis izrok arī kameņu ligzdas, lai piekļūtu kāpuriem un kūniņām. Rudenī veido barības krājumus, uzkrājot sēkliņas un riekstus, tādējādi veicinot koku izplatīšanos.[4] Pasugām, kuras barojas arī ar lazdu riekstiem, ir biezāki un spēcīgāki knābji, ar īpašu padziļinājumu pie knābja pamatnes, kurā saturēt riekstu un pārspiest to. Ja rieksta čaumala ir pārāk stipra, tad riekstrozis riekstu satur ar nagiem un ar knābi to kaļ, līdz tas ir pušu.

LigzdošanaLabot

 
Riekstroža ola

Ligzdot riekstroži sāk ļoti agri pavasarī, kamēr sēklu slēptuvēs vēl ir pieejami bagātīgi rudens krājumi. Ligzdu taisa samērā augstu eglēs vai priedēs tuvu pie stumbra dienvidu pusē. Reizēm ligzda tiek vīta arī platlapju kokos. Tā veidota no zariem, saknēm, sūnām, mizām prauliem, zemes un biezi izklāta ar smalkām saknītēm, salmiem, zāles stiebriņiem. Dējumā 3—4 olas, tās ir bāli zilganas ar brūnganiem raibumiņiem. Inkubācijas periods 16—18 dienas. Olas perē tikai mātīte. Mazuļi paliek ligzdā 21—28 dienas. Tos baro abi vecāki arī pēc ligzdas atstāšanas.[4]

KlasifikācijaLabot

Riekstrozim ir 8 pasugas:[1]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot