Pamežs

Pamežs jeb krūmu stāvs ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga. Reizēm izcirtumā augošā pārāk biezā pamežā nespēj izveidoties pilnvērtīga kokaudze un tikai no pameža sastāvošais izcirtums paliek par krūmāju.

Mežs ar pamežu Čužu purvā

Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu

Pamežu veido kokaugi un krūmi, kuri nekad nesasniegs vairāk par 50% no kokaudzes vidējā augstuma. Tie koki, kuri attiecīgajā momentā ir zemāki, bet turpina augšanu un pārsniegs šo līniju, nepieder pie pameža un tiek saukti par paaugu. Sīkkrūmi, kā virši, arī nepieder pie pameža un kopā ar lakstaugiem veido zemsedzes augšējo stāvu.

Pamežu Latvijas apstākļos visbiežāk veido paegļi, lazdas, pīlādži un krūkļi, arī dažādu sugu kārkli, ievas, plūškoki, irbenes, segliņi, upenes, jāņogas, zalktenes, vērenes, no kokiem — liepas, gobas, vīksnas.

Ekoloģiskā loma

Mežos ar pamežu ir augstāks augsnes un gaisa mitrums. Pamežs, noēnodams zemi, pazemina tās temperatūru un attiecīgi iztvaikošanu. Pamežs sargā augsni no nokrišņu erozijas; īpaši tas svarīgi upju krastos, kur pamežs bieži izpilda arī meža lomu.

Pamežs ietekmē meža sastāvu, tā atjaunošanos un augšanu, degšanas iespēju un sanitāro stāvokli, eroziju un ūdens režīmu, augsnes ķīmisko un fizikālo stāvokli, zemsegas sastāvu. Pamežam ir liela nozīme meža atjaunošanās procesā pēc tā izciršanas vai citādas bojāejas, pamežs veido barības resursus dzīvniekiem un putniem.

Pamežs dažādos mežu tipos

Sausieņu meži

• Sils ar savām nabadzīgajām smilšainajām augsnēm parasti ir bez ievērojama pameža. Tas pats attiecas uz nedaudz auglīgāko mētrāju.
• Lānā pamežu parasti veido Zviedrijas paeglis, blīgznas, trauslais krūklis u. c.
• Damaksnī tipiskās pameža sugas ir paegļi, pīlādži, krūkļi, lazdas u. c.
• Vēros pamežs atkarīgs no koku stāvu pamatsugas. Egļu vērī pamežs parasti ir rets, bērzu un apšu vēros to veido parastais pīlādzis un parastā lazda, jauktu koku vērī, kur bieža ir platlapju koku (g.k. ozolu) klātbūtne, kopā ar pīlādžiem un lazdām tajos biežas irbenes.
• Gāršai, kā mežam ar bagātu augsni, visos gadījumos raksturīgs biezs pamežs. Pat egles gāršās ir ar pamežu — egļu gāršās no krūmiem sastopami Alpu vērene un parastais sausserdis. Baltalkšņu gāršās aug trauslais krūklis, parastā irbene, kārpainais un Eiropas segliņš. Apšu gāršām tipiski krūkļi, irbenes un Eiropas segliņš. Ošu gāršas parasti ir jauktas ar liepām un gobām, un pamežā tām raksturīgas ievas, sausserži un irbenes. Ozolu gāršām raksturīga citu sugu (egļu, liepu, ošu) paauga, bet pamežā irbenes, ievas, sausserži.

Slapjaiņu meži

Pamežs 85 gadus vecu duglāziju mežā Anglijā

• Grīnis, tāpat kā sils, ir priežu mežs nabadzīgās augsnēs, kur pameža vai nu nav, vai tas sastāv no retiem paegļiem.
• Slapjajā mētrājā paegļiem var pievienoties krūkļi.
• Slapjajos damakšņos pamežs biežāk sastāv no krūkļiem, retāk no paegļiem, pīlādžiem un pelēkajiem kārkliem.
• Slapjajos vēros aug krūkļi, pīlādži, retāk arī lazdas.
• Slapjās gāršās pamežā biežāk atrodami krūkļi, ievas, upenes.

Purvaiņu meži

• Purvājā pamežs neeksistē vai ir rets, sastāvošs no paegļiem un krūkļiem.
• Niedrājā parastākie pameža krūmi ir krūkļi.
• Dumbrājā pamežs ir vidēji biezs, var sastāvēt no krūkļiem, ievām, upenēm, no kārklu sugām — pelēkais un ausainais kārkls.
• Liekņās pameža sugu daudzveidība ir liela, biežākās ir ievas, upenes, irbenes.

Nosusinātie meži

• No āreņiem viršu un mētru āreņi atbilst sausieņu silam un mētrājam. Jauktos šaurlapu āreņos bieži pīlādži un krūkļi, jauktu koku āreņos tiem var pievienoties irbenes un sausserži. Platlapju āreņiem, t.i. āreņu tipa mežiem ar platlapju koku piemaisījumu, raksturīgi pīlādži un krūkļi, retāk arī irbenes, vērenes un parastā zalktene.
• Kūdreņos, kuru atšķiras no āreņiem ar biezāku kūdras virskārtu (pāri 30 cm), augāju nosaka kūdras un gruntsūdeņu īpašības. Viršu kūdreņos pameža nav vai tas sastāv no retiem paegļiem un krūkļiem, mētru kūdreņos — reti krūkļi, paegļi, pelēkie kārkli. Šaurlapu kūdreņos — pīlādži un krūkļi, retāk paegļi un irbenes. Platlapju kūdreņos — krūkļi, pīlādži, kārkli, zalktenes, upenes.

Krūmāji

Krūmāji parasti veidojas upju ielejās vai aizaugot pļavām un purviem. Pamežs tajos ieņem arī meža stāvu vietu.

• Ezeru un upju piekrastēs krūmājos parasti dominē augstie kārkli un vītoli — trauslais vītols, baltais vītols, šķetra, pelēkais kārkls, vicu vītols un klūdziņu kārkls.
• Nosusināti zāļu purvi un pārmitrās pļavas aizaug ar bērziem un zemajiem kārkliem. No kārkliem šeit biežākie ir ausainais kārkls, mirsīnlapu kārkls, pelēkais kārkls un vilku kārkls.