Rišonlecijona

Rišonlecijona
Rišonlecijona;
; Karogs	; Ģerbonis
	Rišonlecijona
	Koordinātas: 31°57′00″N 34°48′00″E / 31.95000°N 34.80000°EKoordinātas: 31°57′00″N 34°48′00″E / 31.95000°N 34.80000°E
Valsts	Izraēla
Apgabals	Telaviva
Dibināta	1882
Pilsētas tiesības no	1950
Platība
• Kopējā	61 km2
Augstums	40 m
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	254 384
• blīvums	4 100/km²
Laika josla	UTC+2 (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	rishonlezion.muni.il
	Rišonlecijona Vikikrātuvē

Rišonlecijona, arī Rišon-Le-Ciona un Rišona (ivritā: רִאשׁוֹן לְצִיּוֹן, Rishon LeTziyon) ir ceturtā lielākā pilsēta Izraēlā ar 254 384 iedzīvotājiem 2019. gadā,^[1] 8 kilometrus uz dienvidiem no Telavivas un pie Vidusjūras, lai gan pats pilsētas centrs atrodas piecus kilometrus no tās. Ietilpst Gušdanā — Telavivas aglomerācijā, ir lielākā pilsēta un administratīvais centrs Centra apgabalam. Ģeogrāfiski atrodas Izraēlas piekrastes līdzenumā, pilsētas reljefs līdzens. Pilsētas nosaukums tulkojams kā "Pirmais Ciānai",^[2] un to 1882. gadā dibinājusi reliģisko cionistu "Hovevej Cion" ("Ciānas mīlētāju") grupa, ieskaitot Rīgas koktirgotāju Šmuelu Hiršfeldu.^[3]

Pilsēta ir dalībniece "15 forumā", kas ir 15 fiskāli autonomu Izraēlas pilsētu apvienība, kuras nav atkarīgas no valsts izlīdzināšanas un attīstības dotācijām.^[4]

Vēsture

Sākotne

Rišonlecijona, neraugoties uz nosaukumu, nebija pirmā ebreju mūsu laiku apmetne toreizējās Osmaņu Impērijas Palestīnas teritorijā. Vadoties no cionistu seno Izraēlas teritoriju rekolonizēšanas plāna, jau 1878. gadā ap 10 km uz ziemeļaustrumiem no Rišonas purvos bija nodibināta ortodoksālo ebreju "Cerības vārtu" (Petahtikvas) apmetne. Taču 1881. gadā to nācās uz laiku atstāt malārijas dēļ, un iedzīvotāji Petahtikvā atgriezās tikai 1883. gadā jau pēc Rišonlecijonas nodibināšanas.

1882. gadā "Ciānas mīlētāji" ieradās Izraēlā. Kopā ar Hiršfeldu ceļā devās viens no kustības dibinātājiem Oršas tirgotājs Zālamans Levontins, kurš kļuva par ciemata padomes galvu,^[5] un Reuvens Jūdaļevičs no Kremenčukas. Kolonijas dibinātāji ticēja, ka, būdami turīgi ļaudis ar sākuma kapitālu, pratīs nodrošināt jaunās kolonijas finansiālo patstāvību.

Finansiāli šis plāns ātri izgāzās. Smilšainā un sausā vieta lauksaimniecībai bija izraudzīta neveiksmīgi, par saviem līdzekļiem neizdevās pat izrakt aku, lai tiktu līdz šai rajonā grūti pieejamajiem gruntsūdeņiem 20—25 metru dziļumā,^[6] un nācās lūgt palīdzību ebreju kolonizācijas atbalstītājam Edmonam de Rotšildam. Jau nākamajā gadā Levontinam nācās pārdot savu daļu Rotšildam un atgriezties Krievijā. Jūdaļevičs palika un, būdams liberālāks par citiem vadītājiem, paaicināja palīgos jaunatnes organizāciju "Bilu" — ebreju studentu grupu no Harkivas. Kopā ar viņiem par Rotšilda līdzekļiem un ar viņa nolīgtiem speciālistiem izdevās stabilizēt ekonomiku, noorganizēt vietējai augsnei piemērotu lauksaimniecību un sākt vīna ražošanu; šī ražotne "Karmel Mizrahi" turpina darboties arī tagad. Pēc trīs gadiem Rotšilda kantora kontrolē ciemats bija daudzmaz stabilizējies, un 1885. gadā tā gadadienas svētkos pirmoreiz tika pacelts toreiz vēl oficiāli neatzītais nākamais Izraēlas karogs.^[7] 1886. gadā Rišonlecijonā bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību ivritā. Starp tās skolotājiem bija Eliezers Ben-Jehuda, viena no galvenajām personībām ivrita atdzimšanā. 1887. gadā īslaicīgi pilsētā dzīvojušā dzejnieka Naftali Imbera dzejoli vietējais vīntirgotājs un mūziķis Šmuels Koens, adaptējot moldāvu tautasdziesmas Carcul cu Boi mūziku, pārvērta par dziesmu "Hatikva", kuru 2004. gadā saīsinātā variantā oficiāli pieņēma kā Izraēlas himnu. 1898. gadā pilsētā tika atvērts vēsturē pirmais ebreju bērnudārzs, kā arī parādījās elektrība un ūdenstornis.

20. gadsimta pirmā puse

Piemineklis jaunzēlandiešiem, kuri krita Ajunkaras kaujā

1900. gadā ciema vadība pārgāja no Rotšilda pie Ebreju kolonizācijas aģentūras (EKA) un ciema padomes. EKA, kuras mērķis bija pievērst ebrejus lauksaimniecībai visā pasaulē, turpināja Rotšilda līniju uz lauksaimnieciskās ražošanas un civilizācijas ērtību attīstību. 1907. gadā vīna rūpnīcā divus mēnešus strādāja nākamais Izraēlas premjerministrs Dāvids Ben Gurions. 1910. gadā tika uzbūvēta ambulance, kurai 1917. gadā nācās ārstēt vietējos iedzīvotājus, kuri cieta 14. novembra dienvidos no pilsētas notikušajā Ajunkaras (Rišonlecionas arābu nosaukums) kaujā starp osmaņu un Jaunzēlandes kareivjiem Pirmā pasaules kara laikā. Kauja bija pēdējais turku mēģinājums noturēt savas komunikācijas reģionā; pēc tās visa apkaime pārgāja Britu Impērijas kontrolē. 1921. gadā pilsētiņu apmeklēja toreizējais koloniālo lietu ministrs ("valsts sekretārs") Vinstons Čērčils, kurš pēc atgriešanās izteica apmierinātību ar redzēto.^[8]

1922. gadā pilsētiņas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1396, no kuriem 1,373 bija ebreji un 23 musulmaņi,^[9] un 1931. gadā tas bija pieaudzis līdz 2525 iedzīvotājiem.

Izraēlas neatkarības kara laikā 1948. gadā Ēģiptes lidmašīnas bombardēja pilsētiņu un tajā esošo karaspēka daļu, nogalinot 25 cilvēkus.

Mūsdienu Izraēlā

Rišonleciona tika iecelta par pilsētu 1950. gadā, kad tajā emigrācijas rezultātā jau bija ap 18 000 iedzīvotāju. Uz 1983. gadu iedzīvotāju skaits sasniedza 103 000, 2006. gadā pilsētā dzīvoja 222 300 cilvēku. 2016. gadā tika paredzēts, ka līdz 2020. gadam iedzīvotāju skaits sasniegs 253 600, taču šis skaitlis tika pārsniegts jau 2019. gadā.

2016. gadā Izraēlas valdība apstiprināja pilsētas paplašināšanu smilšu kāpās uz rietumiem, t.i. jūras virzienā, no pilsētas, kur tiks būvēts viens no lielākajiem komerciālās un dzīvojamās apbūves projektiem Centrālajā apgabalā. Arī rūpniecisko zonu pilsētas rietumu daļā tika plānots gandrīz divkāršot.

2018. gadā 91,4% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.^[10]

Klimats

Tāpat kā visā ziemeļu un centrālajā Izraēlā, klimats ir silts un mēreni sauss. Vasarā, no maija līdz septembrim, gandrīz nekad nelīst.

Rišonlecionas meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	17.8 (64.0)	18.4 (65.8)	21.3 (69.8)	25.9 (76.3)	27.9 (80.4)	29.2 (84.6)	30.6 (87.1)	30.5 (88.0)	28.8 (86.2)	25.2 (82.2)	20.1 (75.4)	18.5 (67.1)	24.52 (77.24)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	7.7 (44.1)	7.9 (44.4)	9.5 (47.3)	12.5 (51.8)	15.7 (56.7)	18.1 (62.8)	20.6 (67.3)	19.8 (68.0)	17.3 (64.9)	12.2 (59.0)	9.4 (52.0)	8.2 (46.8)	13.24 (55.43)
Nokrišņu daudzums mm (collas)	244.7 (9.634)	108.9 (4.287)	61.4 (2.417)	25.3 (0.996)	3.5 (0.138)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	2.1 (0.083)	47.9 (1.886)	73.7 (2.902)	236.8 (9.323)	804.3 (31.666)
Avots: YR.NO^[11]

Saimniecība

Parks "Neot Ashalim"

Izklaides parks Superland

Rišonas galvenās nozares šodien ir vīna ražošana, celtniecība, pakalpojumi un tirdzniecība. Rūpnīcas un darbnīcas atrodas vecajā rūpniecības zonā pilsētas ziemeļos, kas vienlaikus ir kļuvusi par populāru bāru, deju klubu un restorānu atrašanās vietu. Rietumdaļā izveidota jauna rūpniecības un apkalpošanas zona.

Transports

Pilsētu ar apkārtni saista dzelzceļš, autobusu un mikroautobusu līnijas. Viena dzelzceļa stacija atrodas uz Telavivas — Aškelonas — Beerševas līnijas pilsētas rietumos, otra pilsētas dienvidos ir vecāka un ir galapunkts Telavivas — Lodas — Beerševas līnijas atzarojumam no Lodas. Nākotnē šīs stacijas cer savienot. Autobusi pa Telavivas aglomerāciju kursē, ne sevišķi ievērojot praktiski saplūdušo pilsētu robežas.

Tūrisms

Pilsētā notiek ikgadējs vīna festivāls. No apskates objektiem ievērojamākie varētu būt:

agrākā Karmela vīna darītavas ēka;
Rotšilda administratīvais centrs, kas tagad pārvērsts par kareivju memoriālu;
Lielā sinagoga (1889);
dzirnavas;
zooparks;
piejūras promenāde;
izklaides un atrakciju parks Superland ar gaisa tramvaju;
piemineklis Filipīnu prezidentam, kurš Otrā pasaules kara laikā izglāba ievērojamu skaitu ebreju.

Izglītība un kultūra

Pilsētā ir 23 sākumskolas, 9 pamatskolas un 12 vidusskolas, kā arī Rišonlecijonas Vadības koledža ar ap 10 000 studentiem 2008. gadā. Ir kultūras centrs ar trīs teātriem, starptautiskas godalgas izpelnījies simfoniskais orķestris.

Sports

Pilsētā ir divas rokasbumbas komandas, kas spēlē valsts augstākajā līgā, no 63 sezonām tās uz 2019. gadu bija izcīnījušas vairāk kā pusi Izraēlas čempionu titulu: 18 reizes "Hapoel" un 14 — "Maccabi". Sasniegumi ir arī 1939. gadā dibinātajam šaha klubam. Citos sporta veidos pilsētas komandām nav bijis ilglaicīgu panākumu.