Gaisa trošu ceļš ir transporta veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota trose, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei. Trose var pildīt gan vilces, gan nesošo funkciju.
Šaurākā nozīmē ar nosaukumu "gaisa trošu ceļš" apzīmē ārpus ielas vai pat ārpus pilsētas esošus transporta ceļus, kas atrodas lielākā vai mazākā augstumā virs zemes, savukārt plašākā nozīmē jēdziens ietver arī citas transporta sistēmas, kurās tiek izmantota troses vilkme. Pēdējie var atrasties pilsētā — gan ārpus ielām (sk. Funikulers), gan ielās (sk. Trošu tramvajs). Šī raksta informācija galvenokārt attiecas uz gaisa trošu ceļiem šaurā nozīmē, tas ir, virszemes.
Pasažieru gaisa trošu ceļa kravnesība var sasniegt 2000 cilvēku stundā, kravas gaisa trošu ceļa — līdz 10 000 tonnām stundā. Trošu ceļa pacelšanās leņķis var sasniegt 50°.
Pasaulē garākais gaisa trošu ceļš, pa kuru no Lapzemes līdz Botnijas līča piekrastei piegādāja dzelzs rūdu, atradās Zviedrijā, tā garums bija 96 kilometri. 13,2 kilometrus garš šī ceļa posms ir pārveidots par garāko pasažieru gaisa trošu ceļu pasaulē.
Otrais garākais rūpniecības vajadzībām izmantotais gaisa trošu ceļš pasaulē bija trošu ceļš Moandā (Gabona).[1] Ceļš bija paredzēts mangāna rūdas piegādei no raktuves, tā garums bija 76 km. Tas tika uzcelts 1959.-1962. gadā, tam bija 858 torņi un 2800 kausi. 155 kilometrus garā stiepļu trose gāja caur 6 tūkstošiem virzošo veltņu. Ceļš tika nojaukts 1986. gadā.
2010. gada rudenī Armēnijā atklāja Tatevas trošu ceļu, kas ir garākais svārsta tipa gaisa trošu ceļš pasaulē (5,7 km).[2]
1969. gada 3. janvārī[3] arī Latvijā tika atklāta gaisa trošu ceļa līnija Sigulda — Krimulda. Kādu laiku tas tika dēvēts par Siguldas gaisa tramvaju. Trasē nav starpposma balstu, tās garums ir 1020 metri, bet augstums virs zemes sasniedz 43 metrus. Brauciens no viena Gaujas krasta uz otru ilgst 7 minūtes, vagoniņš kursē apmēram ik pēc pusstundas.[4]
.jpg)
