Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām,[1] kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.[2][3] Tās ir plaši sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā,[4] bet lielākā sugu dažādība sastopama Vidusjūras piekrastes upēs.[5] Sapalu dzimtas sugas var iedalīt divās lielās grupās: sapalu grupā un mailīšu grupā.[4] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta sapalu dzimta.[1] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.

Sapalu dzimta
Leuciscidae (Bonaparte, 1838)
Plaudis (Abramis brama)
Plaudis (Abramis brama)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
ApakškārtaKarpu apakškārta (Cyprinoidei)
DzimtaSapalu dzimta (Leuciscidae)
Sapalu dzimta Vikikrātuvē

Sapalu dzimta pirms apmēram 83,3 miljoniem gadu krīta periodā atdalījās no līņu dzimtas (Tincinae), bet sapalu grupai un mailīšu grupai kopīgs priekštecis dzīvoja pirms apmēram 70,7 miljoniem gadu.[4]

Latvijā mājo 13 sapalu dzimtas sugas — ausleja (Leucaspius delineatus), ālants (Leuciscus idus), baltais sapals (Leuciscus leuciscus), salate (Leuciscus aspius), sapals (Squalius cephalus), kaze (Pelecus cultratus), mailīte (Phoxinus phoxinus), plaudis (Abramis brama), plicis (Blicca bjoerkna), rauda (Rutilus rutilus), rudulis (Scardinius erythrophthalmus), spāre (Ballerus ballerus) un vimba (Vimba vimba).[6] Šo sugu zivis sastopamas daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, upju grīvu rajonos.[6] Iespējams, Latvijā sastopama arī apakšmute (Chondrostoma nasus), tā kā šī suga mājo Lietuvā un Baltkrievijā, ar kurām Latvijai ir kopēji vairāki lielo upju baseini.[7]

Sapalu dzimta (Leuciscidae)[2][3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu