Rūsganais lūsis
Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga. Rūsganā lūša 12 pasugas apdzīvo teritoriju no Kanādas dienvidiem līdz Meksikas ziemeļiem, kaut gan lielākā daļa dzīvo ASV.
| Rūsganais lūsis Lynx rufus (Schreber, 1777) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Kaķveidīgie (Feliformia) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Kaķu apakšdzimta (Felinae) |
| Ģints | Lūši (Lynx) |
| Suga | Rūsganais lūsis (Lynx rufus) |
| Sinonīmi | |
| Felis rufus | |
| Izplatība | |
 Rusganā lūša izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā. | |
| Iedalījums | |
|
Rūsgano lūsi iedala 12 pasugās:
| |
 Rūsganais lūsis Vikikrātuvē | |
Rūsganais lūsis ir vidēja auguma plēsējs, kurš medī nelielus dzīvniekus mežos, pustuksnešos, purvos un pat pilsētas teritorijā. Lai gan rūsganais lūsis ir gadsimtiem medīts dzīvnieks, tā populācijas lielums ir stabils.
Izskats
labot šo sadaļu
Rūsganais lūsis ir atlētisks, muskuļots un spēcīgs dzīvnieks. Tas izskatā atgādina pārējās lūšu ģints sugas, bet ir vismazākais no viesiem lūšiem.[1] Kā visiem kaķveidīgajiem tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Rūsganā lūša ķermeņa garums bez astes ir 65—105 cm, astes garums 11—19 cm, augstums skaustā 45—58 cm.[2] Tēviņi ir par 30—40% smagāki nekā mātītes. Lielākais datētais rūsganā lūša tēviņš ir svēris 26,8 kg, bet mātīte — 15,9 kg.[3] Tomēr mazākie tēviņi sver 7,2 kg, bet mātītes 3,8 kg.[4] Ziemeļos dzīvojošās pasugas ir lielākas nekā dienvidos dzīvojošās. Lielākā rūsganā lūša pasuga ir Lynx rufus gigas, kas dzīvo Kanādas austrumos, bet mazākā - Lynx rufus floridanus, kas dzīvo ASV dienvidaustrumos Apalaču kalnos.[5]
Tā pakaļkājas ir nedaudz garākas nekā priekškājas. Ķepas platasun proporcionāli lielas. Rūsganā lūša kažoks var būt gan rudibrūns, gan pelēkbrūns, ar tumši brūniem vai melniem plankumiņiem un svītriņām. Astes gals un ausu aizmugures ir melnā krāsā. Ausu pušķi ir īsi. Uz vaigiem apmatojums tam ir košāks, radot iespaidu par nosauļotiem vaigiem.[2]
Uzvedība
labot šo sadaļuRūsganais lūsis ir vientuļnieks, teritoriāls un medīt dodas krēslas stundās — apmēram 3 stundas pirms saulrieta līdz pusnaktij un no rīta3 stundas pirms saullēkta. Katru nakti lūsis noiet 3—11 km.[6] Atkarībā no sezonas lūša ieradumi var mainīties. Rudeņos un ziemā tas medī arī pa dienu. Tas ir sasitīts ar medījuma aktivitātes stundām, kas aukstā laikā ir aktīvāki dienas laikā.[7]
Rūsganā lūša teritorijas lielums ir atkarīgs no medījuma pieejamības un indivīda dzimuma (0,05—330 km²). Mātītes teritorija ir mazāka.[8] Lai arī tēviņu teritorija ir lielāka, tā mēdz pārklāties ar cita tēviņa teritoriju. Mātītes nav tik tolerantas, un to teritorijas savstarpēji nemēdz pārklāties.[9] Viena tēviņa teritorija pārklājas arī ar vairāku mātīšu teritorijām. Situācijās, ja tēviņu teritorijas savstarpēji pārklājas, to starpā valda stingra dominances hierarhija. Savu teritoriju tie iezīmē ar urīnu, fekālijām un pamanāmiem nagu skrāpējumiem koku mizā. Teritorijā rūsganajam lūsim ir vairākas migas. Parasti viena no tām ir galvenā miga, bet pārējās vienkārši patvērumi zem kāda krituša koka vai zaru kaudzes, koka dobums un citas apslēptas vietas.[10]
Barība
labot šo sadaļuRūsganais lūsis ilgu laiku spēj iztikt bez barības, bet iespējas gadījumā spēj apēst ļoti daudz. Ja tam iznāk badoties kādu laiku, rūsganais lūsis cenšas nomedīt lielāku upuri, lai tam būtu barības rezerves. Savam medījumam tas pielavās pēc iespējas tuvāk un uzbrūk no neliela attāluma. Visbiežāk tas medī dzīvniekus, kas sver 0,7—5,7 kg. Tā iecienītākais medījums ir atšķirīgs, atkarībā no izplatības teritorijas. Piemēram, ASV austrumos tas ir baltastes trusis (Sylvilagus floridanus), bet ziemeļos Amerikas baltais zaķis (Lepus americanus). Ja medību reģionā ir sastopamas abas šīs sugas, tās abas ir rūsganā lūša galvenais medījums. Pašos izplatības areāla dienvidos iecienītākais medījums reizēm ir kokvilnas žurkas (Sigmodon). Bet rūsganais lūsis medī ļoti daudzus, dažādus dzīvniekus, kopumā tas medī to, kas pagadās tā ceļā.[8] Tie var būt dažādi grauzēji, vāveres, putni, zivis un kukaiņi. Ļoti retos gadījumos rūsganais lūsis uzbrūk vidēja auguma pārnadžu teļiem vai citiem plēsējiem, kā lapsas, skunksi, mājas suņi un kaķi.[10] Reizēm tas uzbrūk aitu un kazu ganāmpulkiem.[11] Tomēr tā galvenā medījuma pieejamība regulē rūsganā lūša populācijas lielumu.[12]
Reprodukcija
labot šo sadaļu
Rūsganie lūši pāroties sāk gada vecumā, lai gan dažas mātītes sapārojas arī ātrāk. Riesta laikā (no ziemas līdz agram pavasarim) dominants tēviņš kādu laiku pavada kopā ar mātīti. Pāris viens otram izrāda uzmanību spēlējoties, uztrakojot un dzenājoties viens otram pakaļ. Tuvumā var būt vēl citi tēviņi, bet tie rotaļās nepiedalās. Pāris sapārojas vairākas. Vēlāk mātīte var sapāroties arī ar citiem tēviņiem.[10] Arī tēviņi vienas sezonas laikā sapārojas ar vairākām mātītēm.[13] Parasti tik klusais rūsganais lūsis riesta laikā kļūst ļoti vokāls. Tas skaļi kliedz, šņāc un izdod citas skaņas.[14]
Mazuļus mātīte audzina viena pati. Grūsnības periods ilgsts 60—70 dienas. Piedzimst 1—6 akli un nevarīgi lūsēni, bet biežāk 2—4 mazuļi. Mātītei gadā var būt divi metieni (pavasarī un rudenī). Neilgi pirms dzemdībām mātīte noslēgtā vietā ierīko migu. Visbiežāk tā ir kāda neliela ala vai koka dobums. Piedzimstot mazuļi sver 270—340 g un ir apmēram 25 cm gari. Acis atveras pēc 9—10 dienām. Kad mazuļi sasniedz 4 nedēļu vecumu, tie sāk nākt laukā no savas migas. Māte tos zīda ar pienu 2 mēnešus. Sasniedzot 3—5 mēnešus tie sāk sekot savai mātei. Rudenī tiek sāk medīt paši un drīz vien pamet mātes teritoriju.[10] Reizēm ir novērots, ka jaunie lūši paliek ar māti līdz pavasarim.
Rūsganais lūsis dzīvo 8—10 gadus. Tikai daži indivīdi nodzīvo vairāk par 10 gadiem. Vecākais datētais rūsganais lūsis ir nodzīvojis 16 gadus savvaļā un 32 gadus nebrīvē.[15]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Bobcats In The Florida Everglades». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 14. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 «ADW: Lynx rufus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 14. janvārī.
- ↑ Picture of a Bobcat
- ↑ North American Mammals: Lynx rufus
- ↑ Bobcat Profile- The American Society of Mammalogists
- ↑ Fergus, Charles (2003-08-01). Wildlife of Virginia and Maryland Washington D.C.. Stackpole Books. p. 119. ISBN 0-8117-2821-8.
- ↑ McDowell, Robert L (April 2003). Endangered and Threatened Wildlife of New Jersey. Rutgers University Press. pp. 23–4, 27. ISBN 0-8135-3209-4.
- ↑ 8,0 8,1 Nowell, K. and Jackson, P. (1996). Wild Cats. Status Survey and Conservation Action Plan.
- ↑ Lovallo, Matthew J.; Anderson, Eric M. (April 1996). "Bobcat (Lynx rufus) Home Range Size and Habitat Use in Northwest Wisconsin". American Midland Naturalist 135 (2): 247–8. doi:10.2307/2426706
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 Whitaker, John O; Hamilton, W J (1998-01-01). Mammals of the Eastern United States. Cornell University Press. pp. 493–6. ISBN 0-8014-3475-0
- ↑ Sheep and Goats Death Loss
- ↑ Prey Selection by Reintroduced Bobcats (Lynx rufus)
- ↑ Fischer, William C.; Miller, Melanie; Johnston, Cameron M.; Smith, Jane K. (1996-02-01). Fire Effects Information System. DIANE Publishing. p. 83. ISBN 0-7881-4568-1.
- ↑ Nowak, Ronald M (April 1999). Walker's Mammals of the World. Johns Hopkins University Press. p. 809. ISBN 0-8018-5789-9.
- ↑ Feldhamer, George A; Thompson, Bruce C; Chapman, Joseph A (2004-01-01). Wild Mammals of North America. Johns Hopkins University Press. pp. 769–70. ISBN 0-8018-7416-5.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūsganais lūsis |
- National Geographic: Bobcats Arhivēts 2007. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Big Cats Online: Bobcat