Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai. Pie vāveru dzimtas pieder gan kokos dzīvojošas vāveres, gan uz zemes dzīvojošas vāveres, gan lidvāveres, gan burunduki, gan murkšķi. Pasaulē šobrīd dzīvo 278 vāveru sugas, kas pieder 51 ģintij[1] un 5 apakšdzimtām. Visatpazīstamākās ir Eirāzijas vāveres (Sciurus vulgaris), pelēkās vāveres (Sciurus carolinensis) un Amerikas lidvāveres (Glacomys volans).
| Vāveres Sciuridae (Fischer de Waldheim, 1817) | |
|---|---|
 Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Vāverveidīgie (Sciuromorpha) |
| Dzimta | Vāveres (Sciuridae) |
 Vāveres Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuVāveres var sastapt visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Latvijā sastopamas divas vāveru dzimtas sugas: parastā vāvere (Sciurus vulgaris) un lidvāvere (Pteromys volans).[2]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Vāveres kopumā ir maza auguma dzīvnieki. Vismazākās ir Āfrikas pigmejvāveres (Myosciurus pumilio), kas ir 7—10 cm garas un sver tikai 10 g, vislielākās vāveres ir Alpu murkšķi (Marmota marmota), kuru ķermeņa garums ir 53—73 cm, svars 5—8 kg. Vāverēm parasti ir slaidi ķermeņi, kuplas astes un lielas acis. To apspalvojums ir mīksts un zīdains, dažām sugām biezāks, citām plānāks. Apspalvojuma krāsa ir ļoti dažāda.
Vāveru pakaļkājas ir garākas par priekškājām, un katrai pēdai ir četri vai pieci pirksti. Priekškāju ķepām ir īkšķi, lai gan ir sugas, kurām tie ir vāji attīstīti. Zobi ir tipiski grauzēju zobi; lieli priekšzobi, kas aug visu mūžu, un dzerokļi iebīdīti dziļāk mutē, veidojot starp priekšzobiem un dzerokļiem brīvu telpu. Vāverēm ir ļoti laba redze. Šī īpašība ir ļoti svarīga koku vāveru sugām. Vāveru dzimtas dzīvniekiem ir arī ļoti labi attīstīta taustes sajūta, ko nodrošina purna ūsas un matiņi uz ķepām.
Uzvedība
labot šo sadaļuVāveres dzīvo ļoti dažādās biomās. Tās ir sastopamas gan tropu lietus mežos, gan pustuksnešos, vāveres vienīgi izvairās no aukstajiem polārajiem apgabaliem un tuksnešiem. Lai gan vāveres pamatā ir veģetārietes, tās parasti ēd dažādas sēklas un riekstus, tomēr ir sugas, kas mēdz ēst arī sēnes, kukaiņus un pat mazus mugurkaulniekus, kā putnēnus, čūskas, olas. Tropu vāveres barojas tikai no kukaiņiem. Zemes vāveres ēd dažādas augu lapas un augus.[3]
Vāveres pārojas vienu vai divas reizes gadā. Grūsnības periods ilgst apmēram 3—6 nedēļas, atkarībā no sugas. Mazuļi piedzimst kaili, bez zobiem, akli un nevarīgi. Gandrīz visām vāveru sugām par mazuļiem rūpējas tikai māte. Māte tos zīda ar pienu 6—10 nedēļas. Gada vecumā jaunās vāveres sasniedz dzimumbriedumu. Uz zemes dzīvojošās vāveres parasti ir sociālas un veido saimes, kas dzīvo kolonijās. Koku vāveres ir vientuļnieces.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Vāveru dzimta (Sciuridae)
- apakšdzimta: Austrumu milzu vāveres (Ratufinae)
- apakšdzimta: Āzijas vāveres (Callosciurinae)
- cilts: Dienvidaustrumāzijas vāveres (Callosciurini)
- cilts: Palmu vāveres (Funambulini)
- apakšdzimta: Parastās koku vāveres (Sciurinae)
- cilts: Koku vāveres (Sciurini)
- cilts: Lidvāveres (Pteromyini)
- apakšdzimta: Tropu pigmejvāveres (Sciurillinae)
- apakšdzimta: Zemes vāveres (Xerinae)
- cilts: Asspalvainās zemes vāveres (Xerini)
- cilts: Āfrikas vāveres (Protoxerini)
- cilts: Murkšķi (Marmotini)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Sciuridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 12. aprīlī.
- ↑ Latvijas Daba: Vāveru dzimta
- ↑ «Squirrels and Relatives: Sciuridae - Physical Characteristics, Habitat, Behavior And Reproduction». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 12. aprīlī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu