Piknosteīdas
Piknosteīdas (latīņu: Pycnosteidae; no no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā. Dzimtu 1962. gadā aprakstīja britu paleontologs Lamberts Tarlo. Dzimtu veido četras ģintis. Piknosteīdas pārstāvēja saldūdens un lagūnu formas.
Piknosteīdas Pycnosteidae Tarlo, 1962 | |
---|---|
Ganosteus stellatus branhiālā plātne. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
Kārta | Pteraspidiformes |
Apakškārta | Psammosteida |
Dzimta | Piknosteīdas (Pycnosteidae) |
Iedalījums | |
|
Apraksts labot šo sadaļu
Īpatņu branhiālo plātņu garums nedaudz pārsniedz platumu vai arī mazāks par to. Platā brīvā daļa noliecas uz leju. Vēdera plātne ar vairāk vai mazāk dziļu aizmugurējo izgriezumu, kuru sedz viena ķīļveida plātne vai saaugušas tesēras. Uz muguras un vēdera plātnēm tesēru nav, bet malu tesēras var būt vai arī nebūt. Muguras plātne ir plakana, bet vēdera plātne ļoti izliekta ar stāvu priekšējo un sānu malu. Ādas zobi variē no no sīkiem un vienkāršiem līdz ļoti lieliem ar dihotomiskiem gariem stariem.[1]
Izplatība labot šo sadaļu
Piknosteīdu pārstāvji dzīvoja vidusdevonā no pērnavas līdz burtnieku svītām, kā arī augšdevona sākumā (gaujas svītas apakšdaļā) Galvenajā devona laukā, Baltijā (Igaunija, Latvija), kā arī Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos.
Sistemātika labot šo sadaļu
- Pycnosteidae Tarlo, 1962
- Schizosteus Obruchev, 1940
- Schizosteus asatkini Obruchev, 1940
- Schizosteus splendens (Eichwald, 1844)
- Schizosteus torienis Mark-Kurik 1965
- Schizosteus striatus (Gross, 1933)
- Tartuosteus Obruchev, 1961
- Tartuosteus giganteus (Gross, 1933)
- Tartuosteus maximus Mark-Kurik 1965
- Tartuosteus ornatus (Rohon, 1899)
- Pycnosteus Preobrazhensky, 1911
- Pycnosteus palaeformis Preobrazhensky, 1911
- Pycnosteus pauli Mark, 1956
- Pycnosteus tuberculatus (Rohon, 1901)
- Ganosteus Rohon, 1901
- Ganosteus artus Mark-Kurik 1965
- Ganosteus stellatus Rohon, 1901
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 69. lpp.