Ganosteji (Ganosteus) (no ganos — spīdums, rota un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints. Ģinti pirmo reizi 1901. gadā aprakstīja austriešu paleontologs Rohons. Ģints tipveida suga ir Ganosteus stellatus. Ģints bija izplatīta vidusdevona arukilas un burtnieku svītās, Igaunijā, Latvijā un Ļeņingradas apgabalā, kā arī augšdevona gaujas svītā Latvijā.

Ganosteji
Ganosteus Rohon, 1901
Ganosteus stellatus branhiālā plātne
Ganosteus stellatus branhiālā plātne
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPycnosteidae
ĢintsGanosteji (Ganosteus)

Muguras un vēdera plātnes ir bez tesērām.[1] Vēdera plātne gara un salīdzinoši šaura, ar garu aizmugurējo izgriezumu. Branhiālās plātnes ir salīdzinoši garas un platas, distālais gals atliecas atpakaļ. Īstu tesēru nav, bet ādas zobi ir ļoti lieli, augsti, ar garām, resnām ribiņām, kas zarojas un galos vēlreiz zarojas, un tos iekļauj smalki ādas zobi. Kornuālā plātne ir četrstūraina ar augšanas centru pie laterālās malas, un ap to veidojas koncentriskas zonas.[2]

  • Ganosteus Rohon, 1901
  1. Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 148. lpp
  2. L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA — No.15, WARSZAWA, 1965, 79. lpp.