Pteraspidomorfi jeb pārnāši (Pteraspidomorphi, Diplorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase, no kuras, kā uzskata, ir cēlušies arī žokļaiņi. Dzīvoja silūra un devona periodā. Pēc dažu paleontologu domām dzīvoja jau ordovika beigās. Klasē ir divas apakšklases: telodonti un dažādvairodži.

Pteraspidomorfi
Pteraspidomorphi
Pteraspidomorfu Drepanaspis sp. un Pteraspis sp. pārakmeņojumi.
Pteraspidomorfu Drepanaspis sp. un Pteraspis sp. pārakmeņojumi.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Pteraspidomorfi Vikikrātuvē

Pārnāšiem ir raksturīgas divas nāšu kapsulas, kas galvā atradās šķirti no smadzenēm, kā arī divas nāsis. Acis atradās galvas sānos. Katrā ķermeņa sānā bija viena vai vairākas žaunu atveres. Ārējais kaula skelets veidoja bruņu un sedza galvu un vidukļa priekšējo daļu, vai arī tas sastāvēja no ādā izkaisītiem dzelkšņiem (ādas zobiem) un sīkām plātnītēm. Pieaugušo dzīvnieku izmēri varēja svārstīties no 3 cm. līdz 1,5 m un vairāk. Ķermeņa forma bija vārpstveidīga vai arī horizontāli saplacināta. Aste ir ar lielāku apakšējo daivu[1]. Dažām formām, domājams, bija krūšu spuru aizmetņi.

  1. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 86. lpp.