Ganosteus artus
Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Elga Mark-Kurika 1965. gadā. G. artus holotips ir kreisā branhiālā plātne no atseguma pie Tammes Vertsjerva ezera krastā (vidusdevons, arukilas svīta). Nosaukums Ganosteus artus nozīmē biezs jeb blīvs ganostejs (no blīvi izvietotiem ādas zobiem). Suga izplatīta pie Vertsjerva, Vīlandes un Peipusa ezera blakus Kallastei arukilas svītas nogulumos.
| Ganosteus artus Ganosteus artus Mark-Kurik, 1965 | |
|---|---|
 G. artus jauna īpatņa branhiālā plātne | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteida |
| Dzimta | Pycnosteidae |
| Ģints | Ganosteus |
| Suga | Ganosteus artus |
Apraksts labot šo sadaļu
Salīdzinoši liela izmēra īpatņi. Branhiālā plātne eiribazāla un plata. Ādas zobi augsti, konusveidīgi, izvietoti blīvi un vienmērīgi. Ādas zobu zobiņi ir salīdzinoši īsi.[1] Vēdera plātne ir gara un salīdzinoši šaura, ar garu aizmugurējo izgriezumu.[2]
Salīdzinājums labot šo sadaļu
Ādas zobi ir līdzīgi Ganosteus stellatus ādas zobiem, taču ir sīkāki un tos neietver mazie ādas zobi. Branhiālās plātnes eiribazālas, plānākas un bez asa malējā stūra, kā G. stellatus. Vēdera plātnes ir līdzīgas. Šī plātne ir nedaudz mazāka, platāka, īsāka un zemāka, nekā Pycnosteus palaeformis. Priekšējās malas forma agrīnajās stadijās (bet varbūt arī vēlākās) atgādina Schizosteus striatus juvenīlās formas.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 149. lpp
- ↑ L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA - No.15, WARSZAWA, 1965, 83. lpp.