Piknosteji (Pycnosteus) (no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints. Ģinti pirmo reizi 1911. gadā aprakstīja krievu paleontologs I. Preobraženskis. Ģints tipveida suga ir Pycnosteus palaeformis. Ģints bija izplatīta vidusdevona arukilas un burtnieku svītās, Igaunijā, Latvijā, kā arī Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos.

Piknosteji
Pycnosteus Preobrazhensky, 1911
P. pauli branhiālā plātne
P. pauli branhiālā plātne
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPycnosteidae
ĢintsPiknosteji (Pycnosteus)
Piknosteji Vikikrātuvē

Muguras un vēdera plātnes ir bez tesērām. Muguras plātne ir ieapaļa un plakana, bet vēdera plātne ir augsta (ārējās malas stāvas), ar ļoti dziļu izgriezumu, kuru sedz virs substrāta piepaceltas tesēras. Branhiālās plātnes ir eiribazālas, un platas vai arī salīdzinoši stenobazālas, ar nedaudz vai diezgan stipri ieliektu sānu malu un izliektu aizmugurējo malu. Ādas zobi ir lieli, augsti, ar gariem zarojošiem zobiņiem, kas uz branhiālajām plātnēm var saplūst ribiņās.[1]

Salīdzinājums

labot šo sadaļu

Ģints atšķiras ar savdabīgu uzbūvi. Vēdera plātne ir daudz augstāka, nekā citām psammosteīdām. Šajā ziņā tiem tuvāki ir tikai tartuosteji. Aizmugurējais izgriezums šai plātnei ir daudz dziļāks, nekā šizostejiem un tartuostejiem, bet to sedzošās tesēras neskaras substrātu. Muguras plātne ir bez tesērām, līdzīgi kā šizostejiem, ganostejiem un tartuostejiem. Branhiālās plātnes ģints attīstības sākumā ir platas un garas, līdzīgas tartuosteju branhiālajām plātnēm, bet pēc tam kļūst platas un īsas, kā psammostejiem, un to sānu malas iegūst īpatnēju formu. Atšķirībā no citām psammosteīdām sānu mala no izliektas pārtop par ieliektu, turklāt to klāj masīvi poraini audi.

  • Pycnosteus Preobrazhensky, 1911
  1. Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 133-134. lpp