Pycnosteus pauli

Pycnosteus pauli ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Elga Mark-Kurika 1956. gadā. P. pauli holotips ir vēdera plātnes fragments (kreisā puse), kas tika atrasta pie Tammes Vertsjerva ezera krastā (vidusdevons, arukilas svīta). Nosaukums Pycnosteus pauli nozīmē Paula piknostejs (no V.Paula uzvārda, kurš bija savācis šīs sugas fosiliju kolekciju). Suga ir bieži sastopama Igaunijā, vidusdevona arukilas svītas augšdaļā pie Tartu, Vīlandes, Pelvas u.c., kā arī pie Ļemovžas upes Ļeņingradas apgabalā. P. pauli ir arukilas svītas augšdaļas vadfosilija.

Pycnosteus pauli Pycnosteus pauli Mark, 1956
P. pauli branhiālā plātne (no augšas).
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Pycnosteidae
Ģints	Pycnosteus
Suga	Pycnosteus pauli

Apraksts

Salīdzinoši liela izmēra īpatņi. Vēdera plātne ar garu, vaļēju aizmugurējo izgriezumu. Tās apakšpusē stipri attīstīti masīvi porainie audi. Ādas zobi plakani, kas zarojas bieži vien uz divām vai trim garām ribiņām, kuras sākas gandrīz no zobu virsotnes. Branhiālā plātne ir plata un samērā gara, ar nedaudz ieliektu laterālo (sāna) un izliektu aizmugurējo malu. Pie iekšējās malas apakšējā pusē atrodas lielu, daudzstūrainu tesēru zona.

Salīdzinājums

P. pauli atšķiras no Pycnosteus palaeformis ar lielākiem vēdera plātnes izmēriem, stāvākām malām, būtiski attīstītiem masīvajiem porainajiem audiem, no kā var secināt, ka plātne norīvējās intensīvāk. Tesēras aizsedz izgriezumu un bija paceltas augstāk. Ādas zobi lielāki, taču plakanāki, zobiņi daudzskaitlīgi gari un bieži vien zarojas uz divi vai trīs. Branhiālās plātnes sānu mala nav izliekta, kā P. palaeformis, bet nedaudz ieliekta. Branhiālās plātnes tesēras ir būtiski lielākas, nekā Psammosteus ģintij.