Pušas katoļu baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā
(Pāradresēts no Pušas baznīca)

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta centrā Pušā.

Pušas baznīca
Pušas katoļu baznīca
Pušas baznīca (Latvija)
Pušas baznīca
Pušas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Pušas pagasts, Puša
Koordinātas 56°14′04″N 27°13′51″E / 56.23444°N 27.23083°E / 56.23444; 27.23083Koordinātas: 56°14′04″N 27°13′51″E / 56.23444°N 27.23083°E / 56.23444; 27.23083
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1743
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Mihails Sivickis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1743
Specifikācija
Garums 13 m
Platums 7 m
Būvmateriāli koks
Oficiālais nosaukums: Pušas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 5847
Vērtības grupa Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Pušas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture labot šo sadaļu

Dievnams ir koka celtne, kuru uzbūvēja 1743. gadā[3] par Pušas muižas īpašnieka Antona Šadurska līdzekļiem. Dievnamu cēla pēc tā laika būvniecībasguļbūves metodes, celtni cērtot tikai ar cirvi. Uzreiz pēc uzbūvēšanas baznīcu nodeva jezuītu aprūpē, kuri šeit izveidoja jezuītu misiju, sauktu arī par Šadurska misiju. Atpērkot Krievijas kara ministrijai Daugavpils jezuītu īpašumus 1811. gadā, uz Pušu pārcēlās arī Daugavpils jezuīti, ieskaitot noviciātu un kolēģiju. Dagdas jezuītu misija bija arī atkarīga no Pušas jezuītu kolēģijas, kas liek secināt, ka Puša bijis jezuītu centrs, kas pastāvēja līdz 1820. gadam, kad jezuīti tika izraidīti un misijas punkts beidza pastāvēt.[4]

Eksterjers labot šo sadaļu

Dievnams atrodas uzkalnā, lapu koku ieskauts. Baznīcas dārzu aptver žogs — uz mūra pamatiem būvēti ķieģeļu stabiņi ar dēļu latām, bet ieejas vārti ir veidoti no sarkaniem ķieģeļiem. Guļbūves baznīca ir būvēta uz mūra pamatiem, zem kuriem atrodas aizmūrēti pagrabi, kuros apbedīti mirušie jezuīti.[5] Dievnama jumts klāts ar cinkotu skārdu, virs baznīcas ieejas atrodas mazs tornītis. Baznīcas dārza labajā pusē atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis — aptuveni 10 metrus augsts 19. gadsimtā celts zvanu tornis,[6] kurā atrodas divi — 1743. un 1881. gados lieti zvani. Blakus dievnamam atrodas prāvesta A.Trabunasa 1949. gadā būvēta guļbūve, kas kalpo kā draudzes plebānija.

Interjers labot šo sadaļu

Dievnamā ir trīs altāri. Centrālais, 18. gadsimta vidus kokgriezumiem bagātais altāris, kuru papildina 19. gadsimta glezna, ir veltīts Vissvētajai Trīsvienībai. Labajā pusē atrodas Svētā Franciska Džironimo altāris, bet kreisajā — Svētās Dievmātes altāris ar Lurdas Dievmātes statuju tā vidū. Abi sānu altāri tapuši 18. gadsimta vidū. Tikpat seni ir baznīcā aplūkojamie feretrons, monstrance un Svētās Trīsvienības glezna. Baznīcā atrodas darbojošas latviešu ērģeļmeistara J. Gremzes būvētas ērģeles.[7]

Pušas katoļu baznīcas altāri un ērģeles ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.[8]

Draudze labot šo sadaļu

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. No 2006.-2014. gadam draudzi apkalpojis prāvests Mihails Sivickis.[9] Pušas draudze veidojās vienlaicīgi ar baznīcas būvniecības laiku.[10]

Draudzei ir 9 kapsētas — Pušas kapsēta, Sivgaļu kapsēta, Butkānu kapsēta, Pērtnīku kapsēta, Patmalnieku kapsēta, Zundu kapsēta, Žērkļu kapsēta, Zascenku kapsēta un Rukmaņu kapsēta.[11]

Draudzes lielākie svētki labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Dieva Mātes svētki, Sveču diena, Svētā Franciska Džironimo diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Jēzus Kristus Vissvētākās Sirds svētki, Svēto Joahima un Annas diena, Svētā apustuļa Bartolomeja svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. «Pušas katoļu baznīca». is.mantojums. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
  3. Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca www.visitlatgale.com
  4. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.345.lpp.
  5. Pušas Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu draudze[novecojusi saite] wwww.sivickis.blogs.lv
  6. «Zvanu tornis». is.mantojums. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
  7. «Latvijas ērģeļu katalogs. Pušas katoļu baznīcas ērģeles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  8. «Mākslas pieminekļi Pušas baznīcā». is.mantojums. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
  9. «Mihails Sivickis». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
  10. Emīlija Astiče. Pušas baznīca un draudze. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003. ISBN 99840506.
  11. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.349.-350.lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu