Pušas muiža
Pušas muiža (poļu: Pusza) ir agrāko muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā.
Pušas muiža[1] agrāk piederēja Šadursku dzimtai. Jans Šadurskis Pušas muižā jezuītu ordeņa vajadzībām 1743. gadā uzcēla koka baznīcu. 1778. gadā iesvētīja tagadējo Pušas baznīcu, 1811. gadā uz Pušu pārcēla Daugavpils jezuītu kolēģiju, kas 1820. gadā pēc ķeizara Aleksandra I pavēles tika slēgta.[2]
Netālu no muižas atrodas Šadursku dzimtas kapsēta.
Muižas īpašnieku Šadursku izveidotais terasveida Pušas muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet 18. gadsimta beigās būvētā Pušas muižas kapela ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[3][4]
1797. gadā, apceļojot Latgali, Pušas muižu apmeklējis zinātnieks, novadpētnieks Johans Kristofs Broce.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Pušas muiža». latgalesrevizijas.wordpress.com. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
- ↑ Vadims Maksimovs. «Pelieču muižys saiminīki cauri godsymtim» (latgaliski). Latgalīšu Kulturys Gazeta, 2016. gada 25. maijs. Skatīts: 2016. gada 7. novembrī.
- ↑ «Pušas muižas parks». mantojums.lv. Skatīts: 2024-11-02.
- ↑ «Pušas muižas kapella». mantojums.lv. Skatīts: 2024-11-02.
- ↑ «Johans Kristofors Broce». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.