Psammosteīdas (latīņu: Psammosteidae; no sengrieķu: ψαμμο — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs. Dzimta tiek pārstāvēta ar divām ģintīm Psammosteus un Karelosteus. Dzimtas pārstāvji dzīvoja gan saldūdeņos, gan jūrās.

Psammosteīdas
Psammosteidae Traquair, 1896
Psammosteus bergi branhiālā plātne.
Psammosteus bergi branhiālā plātne.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPsammosteīdas (Psammosteidae)
Psammosteīdas Vikikrātuvē

Apraksts labot šo sadaļu

Branhiālās plātnes ir ļoti izstieptas platumā un pārveidotas uz leju noliektos balsta orgānos, bez jebkādas saistības ar žaunu dobumu. Postorbitālās plātnes garas un šauras, veido ķermeņa bruņas sānu malas. Muguras un vēdera plātnes izstieptas, pilnībā klātas ar ciklomorām tesērām.[1]

Izplatība labot šo sadaļu

Psammosteīdas dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā līdz frānas beigām. Tie bija izplatīti galvenajā devona laukā (arī Latvijā), Timānā, Severnajā Zemļā, Austrumeiropas platformā (urbumos), Skotijā un Elsmīra salā.

Sistemātika labot šo sadaļu

  • Psammosteidae Traquair, 1896

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 73. lpp.