Psammosteus praecursor

psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā

Psammosteus praecursor ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Dmitrijs Obručevs 1947. gadā. Sugas holotips ir labā branhiālā plātne no Orodežas upes kreisā krasta atseguma pie Jamtesovas ciema Ļeņingradas apgabalā (augšdevons, amatas svītas apakšējā daļa). Nosaukums Psammosteus praecursor nozīmē "iepriekšējais psammostejs" (attiecībā pret Psammosteus maeandrinus). Suga bija izplatīta frānas stāvā, amatas svītā (staricas slāņi) Orodežas un tās pietekas Tesovkas krastos pie Jamtesovas un Boras ciemiem, pie Udraikas (Lugas pieteka), Veļikajas upes lejtecē (pie Piskovičiem un Muromicas), Latvijā pie Pasta muižas Daugavas krastā, Timāna kosminas slāņos (Ciļmas upe, Pečoras pieteka).

Psammosteus praecursor
Psammosteus praecursor Obruchev, 1947
Psammosteus praecursor branhiālā plātne.
Psammosteus praecursor branhiālā plātne.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPsammosteidae
ĢintsPsammosteus
SugaPsammosteus praecursor

Branhiālās plātnes platums gandrīz trīs reizes lielāks par pamatnes garumu. Muguras un vēdera plātņu tesēras sīkas un tām ir neregulāra forma. Ādas zobi uz branhiālās plātnes izvietojušies izliektās distālā virziena rindās, bet pie malām gandrīz paralēlās rindās un bieži saplūst ķīlīšos. Starp lielajiem ādas zobiem dažkārt sīki zobi.[1] Vēdera plātne ar šauru mediālo paplašinājumu aizmugurējā daļā.[2]

Salīdzinājums

labot šo sadaļu

Ps. praecursor pēc branhiālo plātņu formas un ādas zobu veida uz tām ir ļoti tuvs Ps. maeandrinus, atšķiroties ar garāku branhiālo plātņu pamatni un būtiski mazāku ādas zobiem klāto laukumu. Ādas zobi uz branhiālajām plātnēm ir vienkāršāki un mazāki, zobiņi izvietoti vienmērīgāk no abām pusēm, nekā Ps. maeandrinus. Tas, ka uz branhiālajām plātnēm kopā ar lieliem ādas zobiem ir arī sīki zobi, padara to līdzīgu Psammolepis heteraster, bet šādi zobi uz kores zvīņām pielīdzina to Psammolepis undulata sugai.

  1. Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 219-220. lpp
  2. L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA - No.15, WARSZAWA, 1965, 127. lpp.