Psammosteus maeandrinus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā galvenā devona lauka teritorijā. Sugai nosaukumu deva amerikāņu dabaszinātnieks Luijs Agasi 1840. gadā kā Placosteus maeandrinus, bet aprakstīja to 1844. gadā. Sugas holotips ir branhiālās plātnes fragments no Sjasas upes atseguma ap 40 km uz dienvidiem no Novojas Ladogas, sņetogras slāņiem (Pļaviņu svīta). Nosaukums Ps. maeandrinus nozīmē meandrains (no Meandras upes Mazāzijā) sakarā ar dentīna valnīšu lokainajām formām uz branhiālās plātnes. Suga bija izplatīta frānas stāvā, pļaviņu svītā (sņetogoras slāņos) pie Andomas kalna, Svirjas, Pidmas, Ojatas upju krastos pie Vačukincu un Ņižņejas Podgorjas ciemiem, Sjasas upes krastā starp Moncevu un Kulakovu, Volhovas krastos starp Petropavlovsku un Gostinopolji, Veļikajas krastos lejpus Pleskavas (Šņetas kalns un Piskoviči), Ostenkas krastos uz ziemeļiem no Pleskavas, pie Vastselīnas Igaunijas dienvidaustrumos un Daugavas krastos pie Kokneses un Pļaviņām, Latvijā.

Psammosteus maeandrinus
(Agassiz, 1844)
Psammosteus maeandrinus branhiālās plātnes fragments.
Psammosteus maeandrinus
branhiālās plātnes fragments.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPsammosteidae
ĢintsPsammosteus
SugaPsammosteus maeandrinus

Apraksts labot šo sadaļu

Branhiālās plātnes ir plānas, plakanas, ar samērā platu pamatni, kas pakāpeniski sašaurinās virzienā uz distālo galu, apakšdaļā ieliektas, ar priekšējo malu noliektas uz leju. Plātnes liela daļa ir klāta ar ādas zobiem, kas saplūst ķīlīšos, kuri, izņemot proksimālo daļu, ir orientēti paralēli plātnes garenasij.[1]

Salīdzinājums labot šo sadaļu

Ps. maeandrinus ir viena no trijām šīs ģints sugām, kam ādas zobi daudzmaz saplūst ķīlīšos, kuri priekšējā malā orientēti paralēli šai malai, bet aizmugurējā malā var būt slīpi vai pat perpendikulāri tai. Tos varētu aprakstīt kā tādus, kas 45° leņķī atiet no ornamentētās daļas priekšējā stūra. Psammosteus bergi sugai zobiņi pilnīgāk saplūst ķīlīšos, un tie ir gludāki ar sīkiem zobiņiem. Savukārt, Psammosteus praecursor sugai gluži otrādi zobiņu saplūšana ķīlīšos ir mazāk attīstīta, īpaši plātnes proksimālajā daļā, kur zobiņi ir primitīvāki. Un tomēr atsevišķi Ps. maeandrinus un Ps. praecursor sugu fragmenti, īpaši branhialo plātņu distālajā daļā, ir galīgi neatšķirami viena no otras, kā rezultātā Ps. maeandrinus tika kļūdaini iekļauts arī amatas svītas sastāvā. Ps. praecursor atšķiras ar branhiālo plātņu straujāku paplašināšanos virzienā no distālā gala uz pamatni, kas ir garāka, nekā Ps. maeandrinus, un tai ir mazāks ornamentētās daļas salīdzinājumā ar neornamentēto pamatni. Atsevišķi Ps. maeandrinus ādas zobi var būt neatšķirami no Pammosteus megaloperyx zobiem, taču šo sugu plātņu fragmenti ir labi atšķirami.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 232. lpp