Tartuosteus giganteus

Tartuosteus giganteus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja vidusdevonā, Igaunijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Valters Gross 1933. gadā kā Psammolepis gigantea. Holotips ir branhiālā plātne no Hāslavas atseguma Merajegi (Emajegi pieteka) krastā. 1961. gadā Dmitrijs Obručevs šo sugu iedalīja jaunā tartuosteju ģintī. Attiecīgi Tartuosteus giganteus kļuva par šīs ģints tipveida sugu. Nosaukums Tartuosteus giganteus nozīmē milzīgs tartuostejs. Suga ir izplatīta Igaunijā, Tartu apkārtnē, kā arī Ļeņingradas apgabalā Lugas, Orodežas, Sabas, Vejenkas upju krastos, arukilas svītas nogulumos.

Tartuosteus giganteus
T. giganteus vēdera plātne.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Pycnosteidae
Ģints	Tartuosteus
Suga	Tartuosteus giganteus

Apraksts

Tie bija liela izmēra organismi ar samērā stipri izliektu un aizmugurē gandrīz līdz vidum šķeltu vēdera plātni. Tai uz ārējās virsmas gandrīz visā garumā stiepjas masīvu, porainu audu josla. Branhiālā plātne ir gara un plata, tās biezums līdz 1,5 cm. Ādas zobi ir ļoti mazi (vidēji 0,3 mm), ieapaļi vai izstiepti, ar relatīvi gariem un retiem zobiņiem.

Salīdzinājums

T. giganteus vēdera plātne ir ar izliektu priekšējo malu un tā ir izliektāka, nekā Drepanaspis vai Schizosteus, un gandrīz tāda, kā senākajām Pycnosteus sugām. Tās izgriezums ir šaurs, kā Schizosteus striatus, un segts ar tesērām, taču salīdzinoši īsāks. Branhiālā plātne pēc formas atgādina Schizosteus splendens un Pycnosteus palaeformis branhiālās plātnes. Ādas zobi izceļas ar saviem mazajiem izmēriem.