Šizosteji
Šizosteji (Schizosteus) (no schizo — šķelt un osteon — kauls, sakarā ar vēdera plātnes šķēlumu) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteīdu apakškārtas ģints. Ģinti pirmo reizi 1940. gadā aprakstīja krievu paleontologs Dmitrijs Obručevs. Ģints tipveida suga ir Schizosteus asatkini. Ģints bija izplatīta vidusdevonā pērnavas un narvas svītās Igaunijā, Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos, kā arī Ļeņingradas apgabala arukilas svītā.
| Šizosteji Schizosteus Obruchev, 1940 | |
|---|---|
 Sch. striatus muguras plātne (nepilna) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteida |
| Dzimta | Pycnosteidae |
| Ģints | Šizosteji (Schizosteus) |
Apraksts labot šo sadaļu
Muguras plātne reizēm ir ar malu tesērām. Vēdera plātne ovāla vai gandrīz apaļa, bez tesērām. Šķēlums sniedzas līdz augšanas centram. Rostrālā plātne ir salīdzinoši šaura un tai var būt malu tesēras. Postorbitālā plātne aizmugurējā daļā ir šaura. Branhiālā plātne ir eiribazāla un salīdzinoši šaura vai arī plata. Ādas zobi ir blīvi izvietoti, ar īsiem, vienkāršiem zobiņiem.[1]
Salīdzinājums labot šo sadaļu
Ģinti raksturo vidēja vai neliela izmēra psammosteīdas. Uz to muguras un vēdera plātnēm nav tesēru, izņemot vāji attīstītas malu tesēras, kuras var būt sastopamas muguras plātņu aizmugurējā daļā. Uz muguras un vēdera plātnēm tesēru nav arī piknostejiem, ganostejiem un tartuostejiem. Vēdera plātne šizostejiem ir gandrīz tik pat izliekta kā tartuostejiem, bet piknostejiem tā ir augstāka. Aizmugurējais izgriezums šizostejiem ir dziļš un stiepjas līdz augšanas centram, bet piknostejiem tas ir garāks, savukārt tartuostejiem otrādi, tas ir īsāks un bieži vien neaiziet līdz augšanas centram. Branhiālās plātnes caurmērā ir eiribazālas un salīdzinoši šauras, un maz atšķiras no tartuosteju un senāko piknosteju pārstāvju plātnēm. Šizosteju rostrālā plātne ir salīdzinoši šaurāka, nekā psammolepjiem. Tā kā rostrālās plātnes platums acīmredzot nosaka mutes platumu, tad šizosteju mute varētu būt šaurāka, nekā psammolepjiem. Savukārt acis, spriežot pēc retiem orbitālo plātņu atradumiem, šizostejiem, psammolepjiem un piknostejiem pēc izmēriem bija apmēram līdzīgas.
Pēc ornamentējuma spriežot šizosteji bija tuvāki tartuostejiem un psammolepjiem. No piknosteju, ganosteju un psammosteju sarežģītā ornamentējuma šizosteju ornamentējums atšķiras diezgan krasi. Sugai Schizosteus heterolepis ir konstatēta primitīva pazīme — sīki, radiāli izvietoti izciļņi uz ādas zobiem, kas zobu malās, saplūstot, veido ribiņas.
Sistemātika labot šo sadaļu
- Schizosteus Obruchev, 1940
- Schizosteus asatkini Obruchev, 1940
- Schizosteus heterolepis Preobrazhensky, 1911
- Schizosteus splendens (Eichwald, 1844)
- Schizosteus torienis Mark-Kurik 1965
- Schizosteus striatus (Gross, 1933)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 133-134. lpp