Schizosteus striatus

Schizosteus striatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā. Sugu pirmo reizi kā Psammloepis striata aprakstīja Valters Gross 1933. gadā. Dmitrijs Obručevs 1940. gadā, izveidojot jaunu ģinti Schizosteus, sugu iekļāva šizosteju ģintī. Sch. striatus holotips ir branhialās plātnes priekšējās daļas fragments, kas tika atrasts Gorodenkas upītes (Narvas pieteka) atsegumā, Igaunijā (vidusdevons, narvas svīta). Nosaukums Schizosteus striatus nozīmē (striatus — strīpains) strīpainais šizostejs. Suga ir sastopama Igaunijā pie Narvas Ļeņingradas apgabalā Lugas un Ļemovžas upju rajonā, un pie Gatčinas, vidusdevona narvas svītā un arukilas svītas apakšdaļā.

Schizosteus striatus Schizosteus striatus (Gross, 1933)
Sch. striatus muguras plātne (nepilna).
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Pycnosteidae
Ģints	Schizosteus
Suga	Schizosteus striatus

Apraksts

Sugu pārstāv vidēja izmēra īpatņi. Plātņu biezums nav liels. Muguras plātne iegarena (l:w = 1,2). Vēdera plātne ovāla; aizmugurējais izgriezums stiepjas līdz augšanas centram blakus ģeometriskajam centram. Branhiālo un postorbitālo plātņu, kā arī kores zvīņu ādas zobi bieži vien saaug garos valnīšos. Uz rostrālās un vēdera plātnes ādas zobi ir ieapaļi, bet uz zvīņām visbiežāk rombiski. Ādas zobu izmēri ir nelieli, un to zobiņi smalki un ļoti bieži.

Salīdzinājums

Sugai ir tai raksturīgs ornamentējums, kuru uz branhiālās un postorbitālās plātnes, bet reizēm arī uz kores zvīņām veido gari valnīši. Ādas zobu saplūšana valnīšos citām šizosteju sugām netiek novērota. Citām psammosteīdām šāds ornamentējums tika aprakstīts pie Psammolepis proia, Pycnosteus tuberculatus un Psammosteus bergi. Psammoseju ģintī šāds ornamentējums ir plaši izplatīts. Savdabīgi ir ieapaļie ādas zobi uz rostrālās un vēdera plātnes, bet reizēm arī uz zvīņām. Vietām ir sastopami gandrīz apaļi, vēdekļveidīgi, asimetriski un daudzstūraini ādas zobi, kurus var sajaukt ar Schizosteus splendens zobiem, taču pēdējie ir lielāki. Sch. striatus branhiālā plātne ir garāka un šaurāka, nekā Sch. splendens. Iespējams, ka pēc formas tā ir tuvāka Schizosteus heterolepis plātnei.

Rostrālā plātne ir īsāka un platāka, nekā Sch. splendens, un tai nav malējo tesēru, līdzīgi kā Drepanaspis gemuendenensis. Postorbitālā plātne aizmugurējā daļā ir tik pat šaura, kā Sch. heterolepis. Muguras plātne ir šaurāka, nekā Sch. splendens, bet vēdera plātne caurmērā līdzīga Sch. splendens vēdera plātnei. Abām sugām aizmugurējais izgriezums stiepjas apmēram līdz augšanas centram, kurš atrodas pie plātnes ģeometriskā centra. Spriežot pēc augšanas līnijām, Sch. striatus jaunu īpatņu vēdera plātņu forma ļoti atgādina Schizosteus asatkini vēdera plātņu formu, kaut arī izgriezums pirmajiem ir nedaudz garāks.