Priežu stērste
Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam. Ziemo Āzijā. Mēdz klejot līdz Eiropas rietumkrastam, un to var novērot plašā areālā no Vidusjūras līdz Ziemeļu jūrai Norvēģijā. Reizēm ieklejo arī Ziemeļamerikā (ASV).[1] Izdala divas pasugas.[2]
| Priežu stērste Emberiza leucocephalos (Gmelin, 1771) | |
|---|---|
_-_%D0%A6%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%B0%D0%BD%D1%88%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%B0%D1%82_%D1%85%D3%A9%D0%BC%D1%80%D3%A9%D0%B3_(15617685422).jpg) Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) |
 Priežu stērste Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu.jpg)
Priežu stērste ligzdo Krievijas Eiropas daļas austrumos (Urālu centrālajā un dienvidu daļā — Sverdlovskas apgabalā, Čeļabinskā) un tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijai līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem (Kolimas upei un Ohotskas jūras ziemeļu krastu kalniem). Uz dienvidiem areāls iekļauj Kazahstānas ziemeļus, centrālo un austrumu Tjanšanu, Mongoliju, Ķīnas ziemeļdaļu, Amūras lejteci un Sahalīnu.
Ziemo Afganistānā, Pakistānas ziemeļos, Nepālā, Ķīnas ziemeļos, Mongolijā un Japānā. Nelielā skaitā sasniedz arī Vidusjūras austrumu piekrasti (novērojumi Izraēlā) un pat Eiropas dienvidaustrumus (novērojumi Itālijas ziemeļaustrumos un Francijas dienvidaustrumos).[3]
Latvijā
labot šo sadaļu
Priežu stērste Latvijā līdz šim bijis viens novērojums (2012. gadā Slampē).[3]
Izskats
labot šo sadaļuPriežu stērste ir salīdzinoši liela stērste ar proporcionāli garu ķermeni.[4] Pateicoties nedaudz garākajai astei, tā ir nedaudz lielāka nekā dzeltenā stērste.[5] Ķermeņa garums 16—20 cm, spārnu plētums 26–30 cm, svars 18,5—37 g.[4][5][6]
Apspalvojums abiem dzimumiem mugurpusē rudi brūns, apakšpusē balts vai gaiši pelēks, astei malas spalvas baltas. Tēviņam ir kastaņbrūna galva ar baltiem vaigiem un baltu "kroni". Baltos laukumus ieskauj melna maliņa. Krūtis raibumoti sarkanbrūnas ar baltu apkakli. Spārni raibumoti ar tumšāk brūnu. Ziemas periodā tēviņa apspalvojums kļūst bālāks, galvas baltie laukumi raibumoti ar tumši brūnām spalviņām.[4][6]
Mātītes apspalvojums kopumā gaišāks un pelēcīgāks, kā arī raibumotāks. Vaigu apakšējā mala gaiša, atgādinot ūsas. Pazode pelēki raibumota. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, tikai spalvu gali gaiši. Jaunajiem tēviņiem galvas baltajos laukumos spalvu gali rudi, tādēļ neizceļas. Arī galvas kastaņbrūnais tonis mazāk piesātināts un košs.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļuPriežu stērste mājo skujkoku un jauktu koku atklātos mežos ar krūmainu pamežu un augstu zāli. Uzturas galvenokārt mežmalās, izcirtumu un lauču malās. Izvairās no upjmalu lapu kokiem un augstkalnu taigas. Sastopama līdz 2700 m virs jūras līmeņa. Ziemošanas periodā uzturas atklātākās ainavās — krūmainās pļavās ar dažiem kokiem, dārzos, ceļmalās un apdzīvotās vietās (parkos).[1][4][6] Nominālpasuga ir gājputni, Ķīnas centrālās daļas pasuga nometnieki.[1] Migrācijas parlidojumus veic baros: pavasarī barā ir ap 30—40 īpatņi, rudenī 10—70 īpatņi.[6]
Barība
labot šo sadaļuPriežu stērste glavenokārt barojas ar sēklām un citām augu daļām, bet ligzdošanas sezonā ar bezmugurkaulniekiem (sienāžiem, vabolēm, tauriņiem, zirnekļiem un gliemežiem). Barību meklē uz zemes un zemos krūmos. Ziemas periodā lielos baros barojas arī labības tīrumos.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona sākas aprīļa beigās vai maijā. Veido monogāmus pārus. Ligzda atrodas uz zemes, noslēpta zem krūma vai augstāka zāļu cera, var būt arī zem krituša koka. To būvē tikai mātīte. Vīta no sausas zāles, saknītēm un lapām, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, bieži arī ar zirgu astes sariem. Sezonā divi perējumi.[1][4][6]
Dējumā 4—5 olas, retumis 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 13 dienas. Perē tikai mātīte, par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni tiek baroti ar neliem kukaiņiem. Jaunie putni izlido 9—14 dienu vecumā.[4][6]
Sistemātika
labot šo sadaļuPriežu stērstei ir 2 pasugas:[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 IUCN: Emberiza leucocephalos
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Buntings, 2018
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Priežu stērste Emberiza leucocephalos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. augustā. Skatīts: 2018. gada 16. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Avibirds: Pine Bunting[novecojusi saite]
- ↑ 5,0 5,1 Alive: Pine Bunting (Emberiza leucocephalos)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 «Pine Bunting | Ақбас сұлыкеш». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. februārī. Skatīts: 2018. gada 17. februārī. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=un|archive-url=vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=un|archive-date=vajadzīgs
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Priežu stērste.- Latvijas Daba: Priežu stērste
- Xeno-Canto: Pine Bunting Emberiza leucocephalos Gmelin, SG, 1771
- IBC: Pine Bunting Emberiza leucocephalos
- Avibase: Pine Bunting Emberiza leucocephalos Gmelin, SG, 1771
- Birding Netherlands: The P(a)ine Bunting (Emberiza leucocephalos) issue Arhivēts 2016. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Белошапочная овсянка[novecojusi saite]