Dzeltenā stērste
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga. Tai ir trīs pasugas.[1] Tā ir tipiska Vecās Pasaules putnu suga. Dzeltenā stērste ligzdo Eirāzijā, ziemeļu robežai sekojot mežu līnijai. Lielākā daļa populācijas ir nometnieki, bet ziemeļu populācijas lido salīdzinoši nelielus attālumus dienvidu virzienā. Dzeltenās stērstes tuvākā radiniece ir priežu stērste (Emberiza leucocephalos). Nesenā pagātnē abas stērstes tika uzskatītas kā viena suga. Tuvu radniecīgas ir arī baltgalvas stērste (Emberiza stewarti) un žoga stērste (Emberiza cirlus).[2]
| Dzeltenā stērste Emberiza citrinella (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) |
| Izplatība | |
 Gājputnu ligzdošanas areāls
Nometnieku areāls
Gājputnu ziemošanas areāls
| |
 Dzeltenā stērste Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu.jpg)
Dzeltenās stērstes dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas, izņemot Spānijas dienviddaļu un Āzijas rietumu un centrālo daļu, sasniedzot gandrīz Baikālu.[3] Areāla ziemeļu robeža aptuveni seko koku izplatībai, dienvidu virzienā robeža sasniedz Melno jūru, šķērso Volgas lejteci un aptuveni seko Kazahijas ziemeļu robežai līdz Altajam. Sastopama arī Kaukāzā.[4] Reizēm ieklejo Ziemeļāfrikā.[3]
Dzeltenā stērste 1862. gadā tika introducēta Jaunzēlandē, kur tā labi iedzīvojusies un ir plaši izplatījusies.[5] Lielākā daļa Eiropas populācijas ir nometnieki, bet ziemeļu reģionu populācijas ziemo izplatības areāla dienvidos. Dzeltenā stērste mājo atklātās ainavās ar krūmiem un dažiem kokiem.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā dzeltenā stērste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Rudenī daļa aizceļo uz dienvidiem, bet ieklejo stērstes no ziemeļu un austrumu apgabaliem. Ziemā koncentrējas pie fermām, elevatoriem, dzirnavām un gar ceļmalām, piemērotu barošanās vietu tuvumā. Latvijā mājo dzeltenās stērstes nominālpasuga — Emberiza citrinella citrinella. Ziemā reizēm ieceļo Krievijas dzeltenā stērste (E.c.erythrogenys).[4]
Izskats
labot šo sadaļuDzeltenā stērste ir viens no košākajiem dziedātājputniem mērenajā joslā, nedaudz lielāks par zvirbuli. Tā ir kompakta, ar nelielu galvu un garu asti, ķermeņa garums ir 15,5—17 cm,[6] spārnu izplētums 23—29 cm,[7] svars apmēram 31 g.[8] Kā jau sēklēdājam dzeltenajai stērstei ir spēcīgs, konusveidīgs knābis.
Dzeltenās stērstes apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņam ir koši dzeltena galva un pavēdere. Uz dzeltenajām krūtīm tumši brūnu vai olīvzaļu spalviņu svītrojums.[6] Tā mugura dzeltenbrūni raibumota, virsaste ruda. Mātīte ir dzeltenpelēka, ar intensīvāk svītrotu pavēderi un sāniem. Jaunie putni līdzīgi mātītēm.[6]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
.jpg)
Vasaras periodā dzeltenās stērstes uzturas pa pāriem, bet ziemas laikā tās veido barus, kas kopīgi barojas un nakšņo. Bari bieži jaukti ar citu sēklēdāju sugu putniem.[6] Dzeltenā stērste barojas galvenokārt ar dažādām sēklām un graudiem, kurus tās parasti uzlasa uz zemes. Dzeltenās stērstes, lai arī ir uzmanīgi putniņi, nav pārāk bailīgas. Tās bieži var novērot sēžam kādā krūmā vai karājoties lielāku augu kātos, uzknābjot no tiem sēklas.[6] Vairošanās sezonas laikā dzeltenā stērste barojas arī ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.
Ligzdošana
labot šo sadaļuDzeltenās stērstes veido monogāmus pārus un sezonas laikā var būt līdz 3 dējumiem, bet biežāk ir 2 dējumi.[7] Tās ligzdo mežmalās, krūmājos, ūdenskrātuvju malās, tām patīk, ja tuvumā ir augstu augu pļavas. Dzeltenā stērste neligzdo, kamēr krūmiem nav attīstījušās lapas. Mātīte tuvu pie zemes, krūmu vai lielu augu apakšējos zaros vij kausveida ligzdu,[7] izmantojot zāli, lapas un sūnas, nobeigumā ligzdu izklājot no iekšpuses ar matiem vai ļoti smalkām zālītēm. Dējumā ir 2—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas.[6] Jaunie putni izlido 11—13 dienu vecumā.[7] Dzeltenā stērste parasti dzīvo līdz 3 gadu vecumam.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuDzeltenajai stērstei ir 3 pasugas:[1][4][9]
- Dzeltenās stērstes nominālpasuga (Emberiza citrinella citrinella) — sastopama Eiropā līdz Krievijas rietumiem;
- Britu salu dzeltenā stērste (E.c.calliginosa) — sastopma Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijas ziemeļrietumos;
- Krievijas dzeltenā stērste (E.c.erythrogenys) — sastopama no Krievijas rietumiem līdz areāla austrumu galam Sibīrijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Buntings, 2018
- ↑ Alive: Yellowhammer (Emberiza citrinella)
- ↑ 3,0 3,1 {http://www.iucnredlist.org/details/22720878/0 IUCN: Emberiza citrinella]
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Dzeltenā stērste Emberiza citrinella». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Do Yellowhammers Emberiza citrinella achieve higher breeding productivity in their introduced range than in their native range?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 21. aprīlī. Arhivēts 2013. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 «ARKive: Yellowhammer (Emberiza citrinella)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī. Arhivēts 2014. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Planet of birds: Yellowhammer (Emberiza citrinella)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī.
- ↑ 8,0 8,1 Scottish wildlife: Yellowhammer (Emberiza citrinella)
- ↑ «IBC: Yellowhammer (Emberiza citrinella)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī.