Kolima (upe)

upe Krievijas austrumos, Sibīrijas ziemeļaustrumos

Kolima (krievu: Колыма, jakutu: Халыма) ir upe Krievijas Tālajos austrumos. Plūst caur Sahas Republiku un Magadanas apgabalu. Pēc baseina kopplatības (647 000 km²) sestā lielākā Krievijas upe.[1] Nosaukums cēlies no evenku valodas голомо vai jakutu valodas халыма — no baļķiem būvēts konusveida mājoklis.

Kolima
Tilts pār Kolimu pie Debinas
Tilts pār Kolimu pie Debinas
Kolimas baseins
Kolimas baseins
Kolima (upe) (Jakutija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Kolima (upe) (Krievijas Tālie Austrumi)
Kolima (upe)
ieteka
ieteka
Kolima (upe) (Krievija)
Kolima (upe)
ieteka
ieteka
Satekupes Kulu un Ajanjurjaha
62°17′40″N 147°43′52″E / 62.29444°N 147.73111°E / 62.29444; 147.73111
Ieteka Austrumsibīrijas jūra
69°36′01″N 161°24′11″E / 69.60028°N 161.40306°E / 69.60028; 161.40306Koordinātas: 69°36′01″N 161°24′11″E / 69.60028°N 161.40306°E / 69.60028; 161.40306
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 2129 km
Iztekas augstums 530 m
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 3830 m³/s 
Gada notece 121 km³ 
Baseina platība 647 000 km² 
Galvenās pietekas Aņuja, Omolona
Kolima Vikikrātuvē

Upe sākas Čerska grēdāja dienvidos, saplūstot Kulu un Ajanjurjahas upēm.[2] Plūst ziemeļu virzienā, ietek Austrumsibīrijas jūras Kolimas līcī. Garums ir 2129 km, bet ar Kulu — 2513 km. Augštecē plūst pa kalnainu apvidu starp Čerska grēdāju, Kolimas kalnieni un Jukagiru kalnieni. Lejtecē plūst pa Kolimas zemieni.

Aizsalst oktobra vidū, ledus iziet maija beigās. Upe kuģojama no Ustjsreņekanas Magadanas apgabalā, navigācija 3—3,5 mēnešus gadā.[3] Lielākās ostas krastos ir Čerska un Sredņekolimska. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Sredņekolimska, Zirjanka, Čerska, Siņegorje un Seimčana.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot