Senās Romas imperatori

Wikimedia projekta saraksts

Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.

Senās Romas impērijas veksils
Oktaviāns
Nerons
Vespasiāns
Trajāns
Marks Aurēlijs
Elagabalus

Jūliju-Klaudiju dzimta labot šo sadaļu

Starpdinastiju periods (vairāku līdzimperatoru valdīšana) labot šo sadaļu

Flāviju dzimta labot šo sadaļu

Adoptētie imperatori un Antonīnu dzimta labot šo sadaļu

Starpdinastiju periods labot šo sadaļu

Severa dzimta labot šo sadaļu

"Karavīru imperatori" (Trešā gadsimta juku periods)[1] labot šo sadaļu

Četru valdnieku periods (tetrarhija)[2] labot šo sadaļu

Konstantīna dzimta labot šo sadaļu

Valentiniāna-Teodosija dzimtas labot šo sadaļu

Rietumromas imperatori[3] labot šo sadaļu

Austrumromas imperatori labot šo sadaļu

Pamatraksts: Bizantijas imperatori

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

  1. Šajā periodā pār rietumu provincēm tagadējā Ķelnē, vēlāk Trīrā neatkarīgi valdīja Gallijas imperatori (260 — 274). Pār austrumu provincēm neatkarīgi valdīja Palmira s imperatori (260—273).
  2. Tetrarhija (grieķu: τετραρχία — «četru vara») bija Romas impērijas pārvaldes forma, ko iedibināja Diokletiāns (293-313), kas varu sadalīja starp "cēzariem" (ķeizariem) un "augustiem". Rietumu ķeizara galvaspilsēta bija Trīra, rietumu augusta galvaspilsēta Milāna, bet austrumu ķeizara galvaspilsēta bija Sirmija, austrumu augusta galvaspilsēta Nikomēdija.
  3. Pēc imperatora Teodosija nāves 395. gada viņa dēli valdīja katrs savā impērijas daļā - Konstantinopolē Arkādijs un Milānā, vēlāk Ravennā Honorijs. Rezultātā izveidojās divas paralēlas imperatoru līnijas. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem, kas galīgi izbeidza viņu varu 476. gadā

Skatīt arī labot šo sadaļu