Mēzija (grieķu: Μοισία, latīņu: Moesia) bija Romas impērijas province, kuras teritorija ietvēra Donavas lejteces labā krasta zemes. Tās ziemeļu robeža gar Donavas upi ilgu laiku (izņemot Dākijas provinces pastāvēšanas laiku 102-274) bija Romas impērijas nocietinātā ārējā robeža ar barbaru ciltīm. Mūsdienās tās teritorija aptver Serbijas un Kosovas lielāko daļu, nelielu Ziemeļmaķedonijas ziemeļu daļu, kā arī Bulgārijas ziemeļu daļu un Rumānijas dienvidaustrumu daļu Melnās jūras piekrastē.

Romas impērija. Mēzijas provinces iekrāsotas sarkanā krāsā.

Kara laikā ar dākiem 86. gadā imperators Domiciāns provinci sadalīja Augšējā Mēzijā (Moesia Superior) ar galvaspilsētu Viminacijā (Viminacium, uz dienvidaustrumiem no tagadējās Belgradas) un Apakšējā Mēzijā (Moesia Inferior) ar galvaspilsētu Marcianopolē (uz rietumiem no Odessus, tagadējās Varnas).

Pēc 395. gada Mēzijas provinces atradās Austrumromas impērijas sastāvā.