Andrupenes pagasts
Andrupenes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas, Aulejas, Grāveru un Kastuļinas pagastiem un Rēzeknes novada Pušas un Mākoņkalna pagastiem. Pagasta centrs atrodas Andrupenē.
| Andrupenes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Krāslavas novads | |
| Centrs: | Andrupene | |
| Kopējā platība:[1] | 136,2 km2 | |
| • Sauszeme: | 129,5 km2 | |
| • Ūdens: | 6,7 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 833 | |
| Blīvums (2024): | 6,4 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| krievu: | Андрепненская | |
 Andrupenes pagasts Vikikrātuvē
| ||
Daba
labot šo sadaļuReljefs
labot šo sadaļuAgliunas kolns, Butkas kolns, Butkonu kalns, Butkunovas kalns, Dubuļa kalns, Kapu kalns, Pesčinkas, Rubuļkolns, Sarkanais kalns, Zelta kalns
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuŪdensteces
labot šo sadaļuBalda, Cierpica, Dubņagu upe, Dzeguze, Guščica, Klismetka, Olusņica.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuAndiņš, Asariņs, Bebrišu ezers, Bižas ezers, Circeņu ezers, Dubuļa ezers, Ezereņš, Gluhoje, Glušaceņš, Ilgošu ezers, Križovs, Lapiņš, Limans, Olovecas ezers, Perēklis, Pozdņakovas ezers, Sauļazars, Skujiņa, Tīvgols, Visolda ezers, Zadņeje, Zundu ezers, Žuguru ezers.
Purvi
labot šo sadaļuAstašovas purvs, Bedene, Garalais pūrs, Pintu purvs, Vigoru purvs
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuMuižas
labot šo sadaļuPēc 1920. gada zemes reformas toreizējā Andrupenes pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [4]: Andrupenes muiža (Andrepno, 778 ha) - 51 zemnieku saimniecībā, Andzeļmuiža (488 ha) - 49 zemnieku saimniecībās, Dorotpoles muiža (1695 ha) - 149 zemnieku saimniecībās, Krivinskas muiža (Kriwiszi, 259 ha) - 21 zemnieku saimniecībā, Pušas muiža (Pusza, 810 ha) - 66 zemnieku saimniecībās, Zileņu muiža (Zielonpol, 1661 ha) - 163 zemnieku saimniecībās.
Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Andrupenes pagasta teritorijā atrodas bijušās Andrupenes muižas, Astašovas muižas (Astaszewa) un Mariampoles muižas (Marienpole) centri.[5]
1935. gadā Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta platība bija 243,7 km² un tajā dzīvoja 10 021 iedzīvotājs.
Teritoriālās izmaiņas
labot šo sadaļu1945. gadā pagastā izveidoja Andrupenes, Andzeļu, Artemovas, Dorotpoles, Liepušķu, Pušas, Rudušķu, Virandas un Zelenpoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Bižas ciemu, 1959. gadā - Liepušķu ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1960. gadā kolhoza “Partijas XXI kongress” teritoriju pievienoja Ignatovas ciemam. 1962. gadā kolhoza “8. marts” teritoriju pievienoja Pušas ciemam. 1968. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Ignatovas ciema padomju saimniecības “Andrupene” teritoriju, 1977. gadā - daļu Jaunokras ciema, bet 1979. gadā vēl daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas.[6]
1990. gada ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Dagdas novadam. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes pieminekļi (4 arheoloģijas, 1 mākslas) un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis[8].
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:
- Stalidzānu Svilušais kalns (Kara kapi) - pilskalns
- Brīveru Garadkas kalns - pilskalns
- Černoručjes pilskalns
- Andeņu senkapi
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuAndiņi, Andrupene, Astašova, Birža, Biža, Brīveri, Grišāni, Janovci, Jaunokra, Kazimirova, Kotoriški, Kraukļi, Lītaunieki, Malka, Mariampole, Maslova, Murāni, Oloveca, Piruški, Poguļanka, Pozdņakova, Rimšāni, Rogaļi, Rumakova, Sleseri, Stankeviči, Strodi, Usači, Užaniški, Vecokra, Zundi.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Apolonija Laurinoviča (1886_1967), politiķe, Latvijas Satversmes sapulces deputāte
- Jezups Laurinovičs (1893_1942), politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts
- Pēteris Zvidriņš (1943), Latvijas demogrāfs un sociologs.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī. Arhivēts 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 497 sleja. Rīga, 1927.-1928. gads
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Pieminekļu saraksts». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. maijā. Skatīts: 2020.gada 29.novembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |