Vikipēdija

Gunta Baško

Gunta Baško (pazīstama arī kā Gunta Baško-Melnbārde[1]; dzimusi 1980. gada 27. aprīlī Olainē) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlēja vieglās uzbrucējas pozīcijā, ilggadēja Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece. Vēl 2023. gadā G. Baško spēlēja pašas vadītā Rīgas TTT sastāvā, ar kuru 9 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni. Līdztekus spēlēšanai G. Baško bijusi arī sporta organizatore. Kopš 2019. gadā viņa bija arī Latvijas sieviešu basketbola izlases ģenerālmenedžere, bet 2020. gada jūnijā iecelta par basketbola kluba TTT valdes priekšsēdētāju. Kopš 2023. gada jūlija — kluba TTT prezidente.[2]

Gunta Baško
Gunta Baško
Gunta Baško 2013. gadā
Personas dati
Dzimusi 1980. gada 27. aprīlī (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Olaine, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Augums 181 cm
Svars 74 kg
Sporta veids basketbols
Pozīcija vieglā uzbrucēja
Profesionāles
karjera		 1995—2023
Izglītība
Universitāte Sjēnas Universitāte (ASV)
Kluba informācija
Klubs Valsts karogs: Latvija Rīgas TTT
Amats prezidente
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1995—1998 Valsts karogs: Latvija RTU Klondaika (LSBL)
1999—2003 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sjēnas "Saints" (NCAA)
2003—2004 Valsts karogs: Izraēla Ramat Hasharon (D1 līga)
2004—2006 Valsts karogs: Francija Tarbes "Gespe Bigorre" (LFB)
2006—2008 Valsts karogs: Francija Monpeljē "Lattes" (LFB)
2008—2009 Valsts karogs: Spānija Perfumerias Avenida (LF)
2009—2010 Valsts karogs: Itālija Umana Reyer (A1)
2010—2011 Valsts karogs: Polija Krakovas "TS Wisła Can-Pack" (Polijas līga)
2011—2012 Valsts karogs: Latvija Rīgas TTT (LSBL)
2012 Valsts karogs: Krievija Kurskas "Dinamo" (Krievijas Superlīga)
2012—2013 Valsts karogs: Francija Nantes "Rezé Basket" (LFB)
2013—2014 Valsts karogs: Francija Monpeljē "Lattes" (LFB)
2014—2016 Valsts karogs: Francija Basket Landes (LFB)
2016—2019 Valsts karogs: Latvija Rīgas TTT (LSBL)
2021—2023 Valsts karogs: Latvija Rīgas TTT (LSBL)
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1996—2011, 2016—2019 Flag of Latvija Latvija
Sasniegumi un apbalvojumi
  • 9× Latvijas čempione (1996—1998, 2017—2019, 2021—2023)
  • Polijas čempione (2011)
  • Francijas čempione (2014)
  • FIBA Eiropas kausa ieguvēja (2012)

Karjera labot šo sadaļu

Basketbolā sākusi trenēties 7 gadu vecumā,[3] trenējusies Arkādijas sporta skolā pie Initas Kresas un Aivara Vīnberga.[4] Karjeru uzsākusi 1995. gadā "RTU/Klondaika" sastāvā.[5] Ar šo komandu trīs reizes kļuva par Latvijas čempioni (1996—1998).[4] 1999. gadā uzsāka mācības ASV (Sjēnas Universitāte), kur pārstāvēja universitātes basketbola komandu NCAA turnīrā.[5] Pēc tam vienu sezonu pārstāvēja Izraēlas klubu Ramat Hasharon. No 2004. līdz 2008. gadam G. Baško bija Francijas līgas vienību spēlētāja. 2008. gadā izcīnīja Francijas čempionāta sudraba medaļu Monpeljē "Lattes" sastāvā.[4]

2008.—2009. gada sezonu aizvadīja Spānijas kluba Perfumerias Avenida sastāvā. Klubs izcīnīja sudraba medaļu gan Spānijas čempionātā,[6] gan Eirolīgā. G. Baško kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura spēlējusi Eirolīgas finālā.[4]

2009.—2010. gada sezonā G. Baško pārstāvēja itāļu klubu Umana Reyer. 2010. gada 4. maijā parakstīja līgumu ar Polijas klubu Krakovas "TS Wisła Can-Pack".[7] 2010. gada oktobrī guva kreisās kājas savainojumu.[8] 2010.—2011. gada sezonā "TS Wisła Can-Pack" sastāvā izcīnīja Polijas čempiones titulu,[4] kā arī tika startēts Eirolīgā (sasniegts ceturtdaļfināls). 2011. gada novembrī viņa pievienojās Rīgas TTT.[9] Savukārt 2012. gada janvārī pārgāja uz Krievijas klubu Kurskas "Dinamo". Tā sastāvā 2012. gada martā izcīnījusi uzvaru FIBA Eiropas kausa izcīņā,[10] G. Baško-Melnbārde kļuva par trešo latviešu basketbolisti, kas izcīnījusi uzvaru šajā turnīrā.[11] 2012. gada oktobrī pievienojās Francijas LFB klubam Nantes "Rezé Basket",[12] kura sastāvā tika sasniegts Francijas kausa fināls.[13] 2013. gada aprīlī paziņoja, ka 2013.—2014. gada sezonu uzsāks Monpeljē "Lattes" klubā.[14] Kluba sastāvā kļuva par Francijas čempioni, pēc sezonas pārgājusi uz citu Francijas klubu — Basket Landes.

2016. gadā G. Baško atgriezās Latvijā, lai spēlētu Rīgas TTT. 2019. gada pavasarī beidza spēlētājas karjeru, 7. jūnijā aizvadot atvadu maču Latvijas izlasē pret Turcijas basketbola izlasi.

2021. gada februārī tika paziņots par G. Baško atgriešanos basketbolā un TTT sastāvā.[15] Turpinot spēlētājas karjeru viņa saglabāja arī kluba valdes priekšsēdētājas pozīciju. 2022.—2023. gada sezonas sākumā komanda TTT kādu laiku pat nepastāvēja, tomēr tās turpinājumā izdevās izdevās izcīnīt gan Baltijas Sieviešu basketbola līgas, gan Latvijas Sieviešu basketbola līgas čempionu titulu. Pēc uzvaras Latvijas līgas finālsērijā pret RSU komandu, kurā viņa guva 15 punktus un izcīnīja 16 atlēkušās bumbas, G. Baško 42 gadu vecumā tika atzīta par finālsērijas labāko spēlētāju.[16]

Latvijas izlase labot šo sadaļu

Latvijas valstsvienībā debitējusi 1996. gada 1. maijā Huskvarnā, Zviedrijā.

19 gadu vecumā viņa jau pārstāvēja Latvijas sieviešu basketbola izlasi 1999. gada Eiropas čempionātā. Viņa bija jaunākā spēlētāja turnīrā.[5] Kopā ar Latvijas sieviešu izlasi ir izcīnījusi 9. vietu 1999. gada Eiropas čempionātā Polijā, 6. vietu 2005. gada Eiropas čempionātā Turcijā, 4. vietu 2007. gada Eiropas čempionātā Itālijā, 7. vietu 2009. gada Eiropas čempionātā Latvijā, 8. vietu 2011. gada Eiropas čempionātā Polijā un dalītu 9.—12. vietu 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs.

Viņa kļuva par pirmo latviešu basketbolisti, kura startējusi piecos Eiropas čempionāta finālturnīros.

Pēc starta 2011. gada Eiropas čempionātā viņa paziņoja par karjeras beigšanu izlasē.[17][18] Kopumā izlases spēlēs guvusi 1463 punktus (otrs visu laiku labākais rādītājs).[19]

2015. gadā atgriezās Latvijas izlasē,[20] kuru pārstāvēja līdz 2019. gadam.

Privātā dzīve labot šo sadaļu

Gunta Baško dzimusi 1980. gada 27. aprīlī Olainē. Jauniešu vecumā spēlējusi arī rokasbumbu. Arī māsa bērnībā spēlējusi basketbolu.[3]

2011. gada augustā apprecējās ar bijušo basketbolistu Kristapu Melnbārdi.[21] Pāris izšķīrās 2018. gada februārī.[22]

2019. gada rudenī kļuva zināms, ka G. Baško ir sava pirmā bērna gaidībās,[23] un gada beigās viņas un Mareka Liepiņa ģimenē piedzima bērns.[24] 2021. gadā basketboliste atgriezās Rīgas TTT sastāvā kā spēlētāja.

Sasniegumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Baško-Melnbārde joprojām bez kluba; cer spēlēt Eirolīgas līmeņa komandā
  2. ↑ Delfi. «Baško kļūst par 'TTT Rīga' prezidenti; galvenā trenera amatā paliek Gulbis». sports.delfi.lv (latviešu), 2023-07-04. Skatīts: 2023-07-05.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Basketboliste Gunta Baško precēs latviešu puisi». kasjauns.lv. 2010. gada 20. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Māris Noviks. «Baško kļūst par čempioni Polijā, Jēkabsone - Turcijā». sportacentrs.com, 2011. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 «FIBA Europe profils». FIBA Europe. Skatīts: 2011. gada 20. augustā. (angliski)
  6. ↑ «Baško izcīna Spānijas sudrabu». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.
  7. ↑ «Baško spēlēs Polijas "Wisla Can-Pack"». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.
  8. ↑ «Baško kreisās kājas savainojums, varēs spēlēt decembrī». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.
  9. ↑ Baško -Melbārde spēlēs 'TTT Rīga' rindās
  10. ↑ Māris Noviks. «Gunta Baško-Melnbārde un Kurskas "Dynamo" izcīna Eiropas kausu». Sportacentrs.com, 2012. gada 22. martā. Skatīts: 2012. gada 23. martā.
  11. ↑ «Gunta Baško-Melnbārde: "Turēt rokās Eiropas kausu ir fantastiski!"». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 26. martā.
  12. ↑ «Gunta Baško-Melnbārde atgriežas Francijā». Sportacentrs.com. 2012. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 14. oktobrī.
  13. ↑ «Ieva Kubliņa - Turcijas čempione». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 5. maijā.
  14. ↑ «Baško-Melnbārdei leģendāra atgriešanās Monpeljē». Sportacentrs.com. 2013. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 30. aprīlī.
  15. ↑ tttriga.lv. «Gunta Baško trešo reizi aizstāvēs "TTT Rīga" krāsas».
  16. ↑ «Guntai Baško karalienes cienīgs noslēgums, TTT – divdesmit otrais tituls». Sportacentrs.com (latviešu). 2023-04-23. Skatīts: 2023-04-24.
  17. ↑ «Baško beidz karjeru valstsvienībā; Dikeulaks atkāpjas no amata». delfi.lv. 2011. gada 2. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 5. jūlijā.
  18. ↑ Jānis Pārums. «Baško beidz karjeru izlasē, Dikeulakoss atkāpjas no amata». sportacentrs.com, 2011. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 5. jūlijā.
  19. ↑ «Jansonei 1000 punkti izlasē, Tamane atgriežas, Latvija zaudē Zviedrijai». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 10. jūnijā.
  20. ↑ Baško-Melnbārde atgriežas, valstsvienība sāk darbu
  21. ↑ «Basketboliste Gunta Baško apprecējusies». kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. janvārī. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.
  22. ↑ «Daiļā Latvijas basketboliste Gunta Baško izšķīrusies». Jauns.lv (latviešu). 2018-3-6. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-08. Skatīts: 2018-12-27.
  23. ↑ Basketboliste Gunta Baško ir pirmā bērna gaidībās Delfi
  24. ↑ jauns.lv. «Par māmiņu kļuvusi bijusī Latvijas basketbola izlases zvaigzne Gunta Baško».
  25. ↑ «Baško rezultatīvākā, Venēcija finālā netiek». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 20. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gunta_Baško&oldid=3988901"