Oglekļa dioksīds

ķīmisks savienojums
(Pāradresēts no Oglekļa(IV) oksīds)

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu. Tā veidojas visu oglekli saturošo vielu degšanā.

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze/ oglekļa dioksīds. struktūrformula
ar starpatomu attālumu

Oglekļa dioksīda molekulas modelis
Citi nosaukumi ogļskābā gāze,
oglekļa(IV) oksīds,
ogļskābes anhidrīds
CAS numurs 124-38-9
Ķīmiskā formula CO2
Molmasa 44,01 g/mol
Blīvums 1,98 kg/m3
Kušanas temperatūra 216 K (-57 °C; 5,185 bar spiedienā)
Viršanas temperatūra 195 K (-78 °C) (sublimējas)
Šķīdība ūdenī 1,45 g/l pie 25 °C, 100 kPa

Atrašanās dabā labot šo sadaļu

Oglekļa dioksīds nelielos daudzumos (ap 0,04%) ir sastopams Zemes atmosfērā. Palielināta oglekļa dioksīda koncentrācija izraisa siltumnīcas efektu. Lielākā daļa atmosfērā nonākušā oglekļa dioksīda tur nonāk sadedzinot oglekli saturošu kurināmo un no vulkāniem. Oglekļa dioksīds ir nepieciešams fotosintēzē.

Iegūšana labot šo sadaļu

Rūpnieciski iegūst no degšanas gāzēm un dabīgo karbonātu (dolomīta) sadalīšanās produktiem. Gāzu maisījumus laiž cauri kālija karbonāta šķīdumam, kurš saista ogļskābo gāzi, veidojot hidrogēnkarbonātu. Karsējot kālija hidrogēnkarbonāta šķīdums atbrīvo CO2. Iegūto oglekļa dioksīdu uzglabā balonos.

Laboratorijas vajadzībām CO2 iegūst, reaģējot karbonātiem vai hidrogēnkarbonātiem (piemēram, marmora gabaliņiem) ar skābēm (sālsskābi).

Īpašības labot šo sadaļu

Šķīstot ūdenī (un reaģējot ar to), oglekļa dioksīds veido ogļskābi. Oglekļa dioksīds ir ogļskābes anhidrīds. Oglekļa dioksīds ir skābais oksīds un reaģē ar sārmiem un bāziskajiem oksīdiem. Atmosfēras spiedienā oglekļa dioksīds var būt tikai gāzveida vai cietā stāvoklī (lai sašķidrinātu šo vielu, nepieciešams vismaz 5 atm spiediens). Cietu oglekļa dioksīdu dēvē par sauso ledu.

Izmantošana labot šo sadaļu

Pārtikas rūpniecībā lieto par konservantu, mīklas irdinātāju un iesaiņojuma gāzi (E290). Sašķidrinātu ogļskābo gāzi (balonos zem spiediena 65-70 atm) lieto ugunsdzēšamajos aparātos un gāzēto dzērienu ražošanai, kā arī pneimatiskajos ieročos un metināšanā ar pusautomātiem (nereti sajaukumā ar argonu, kas dod kvalitatīvāku šuvi).

Sauso ledu izmanto par dzesējošu materiālu.

Uzglabāšana labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu