Niedru strazds
Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Izdala divas pasugas.[2]
| Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) |
| Ģints | Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) |
| Suga | Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Niedru strazds Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu_-_veliki_trstenjak.jpg)
Niedru strazds ir gājputns. Ligzdo Eiropas lielākajā daļā, taču ne pārāk tālu uz ziemeļiem. Neligzdo Britu salās, bet Skandināvijā ligzdo vienīgi Zviedrijas un Norvēģijas dienvidos un pavisam mazā skaitā Dānijā. Arī Somijā ligzdo tikai dienvidu daļā.
Citur Eiropā uz dienvidiem samērā parasts ligzdotājs, īpaši Eiropas dienvidaustrumos. Areāls tālāk uz austrumiem turpinās Sibīrijas dienvidos un Vidusāzijā līdz Obas upei un Mongolijas rietumiem. Ligzdo arī Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu ziemeļu daļā. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuNiedru strazds Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs plašos un biezos ezeru un dīķu niedrājos.[3][4] Parasti izvēlas ligzdot to malās, kas robežojas ar atklātu ūdeni. Dažkārt ligzdo arī kanālu un grāvju malās, kas apaugušas ar niedrēm.[4] Latvijā ligzdo nominālpasuga, apmēram 10 000—20 000 pāru.[2][4]
Izskats
labot šo sadaļuNiedru strazds ir liels ķauķis ar spēcīgu, garu knābi un noapaļotu, garu asti. Tas ir lielākais kāpelētājķauķu ģints pārstāvis, kas mājo Latvijā un arī Eiropā.[4][5] Ķermeņa garums 16—20 cm, spārnu plētums 25—29 cm, svars 22—31 g.[4][6][7]
Apspalvojums vienkrāsains, bez svītrām un raibumojuma. Mugurpusē silti olīvbrūns, galvas virsa nedaudz tumšāka, muguras lejas daļa un virsaste dzeltenbrūna. Virs acs balta vai gaiši brūna uzacs, pāri acij tumšāka svītra. Pazode un pavēdere gaiša, pelēkbalta, uz sāniem gaiši brūns tonējums. Lidspalvām centrs tumšāks, bet maliņas gaišākas.[5][7]
Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni ir košāk brūni nekā pieaugušie īpatņi, kā arī pavēdere ir ar oranžīgu tonējumu.[5][7] Niedru strazds viegli atšķirams no citiem ķauķiem lielā izmēra un spēcīgā knābja dēļ, kā arī dēļ bezbailīgās uzvedības.[4][7]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Uzturas plašos niedrājos, bieži jauktos ar dažiem kārklu krūmiem. Ūdenstilpes var būt gan saldūdens, gan sāļas. Galvenokārt mājo niedrāju malās, kas robežojas ar atklātu ūdeni.[1][8] Ligzdošanas laikā niedru strazdi kļūst teritoriāli, bet ārpus vairošanās sezonas veido lielus barus, ieņemot niedrāju tik blīvi un aktīvi, ka citas putnu sugas to atstāj.[8]
Barība
labot šo sadaļuNiedru strazds galvenokārt barojas ar kukaiņiem (tauriņiem, spārēm, vabolēm, naktstauriņiem), to kāpuriem, zirnekļiem un citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, gliemežus ieskaitot, kā arī ar nelielām zivtiņām, kurkuļiem un vardēm. Nelielos daudzumos barojas arī ar ogām un citiem augļiem.[1][5][6][9] Mazuļi galvenokārt tiek baroti ar divspārņiem un zirnekļiem, lai gan tā nav pieaugušo īpatņu iecienītākā barība.[10] Barību atrod, pārmeklējot niedrāju un krūmus, pārvietojoties ar īsiem lēcieniem un pārlidojumiem. Lidojošos kukaiņus ķer arī lidojumā.[7]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona lielākajā daļā Eiropas ilgst no maija vidus līdz jūlijam, dienvidos jau no maija sākuma.[1] Riesta laikā tēviņš mātītes uzmanību piesaista ar skaļu dziedāšanu. Dziesma bez pārtraukuma var ilgt no 20 sekundēm līdz 20 minūtēm. To var dzirdēt līdz pat 450 m attālumā. Mātīte priekšroku dod tam tēviņam, kas ieņēmis izdevīgāko ligzdošanas teritoriju. Kad pāris ir izveidojies, tēviņš dzied retāk, tikai tik daudz, lai apliecinātu savas tiesības uz savu ligzdošanas teritoriju. Arī dziesma kļūst īsāka un tās skanējums atšķirīgs. Putnu pazinēji pēc dziesmas var noteikt, vai tēviņš ir jau piesaistījis sev mātīti vai nē.[5]
Lai arī niedru strazdi pamatā veido monogāmus pārus, reizēm tēviņš pamet savu teritoriju un izveido blakus jaunu teritoriju, cenšoties piesaistīt nākamo mātīti. Tādējādi tēviņam ir salīdzinoši liela teritorija, kas jāuzmana un jāapsargā. Dažiem tēviņiem ir 2—3 mātītes vienas sezonas laikā.[5]
Ligzdai raksturīga cilindriska kausa forma, vīta no sausas zāles, niedrēm, lapām, augu pūkām, niedru ziediem un zirnekļu pavedieniem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, reizēm ar matiem un spalvām. Ligzda piestirpināta pie vairākiem niedru stublājiem.[1] No ārpuses konstrukcija tiek stiprināta ar dūņām, kas izžūstot cieši satur vijumu.[5] Ligzda atrodas apmēram 10—200 cm augstumā no ūdens virsmas. Dējumā ir 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas, perē tikai mātīte. Arī par mazuļiem rūpējas mātīte. Jaunie putni ligzdu atstāj 12—14 dienu vecumā.[1][5] Niedru strazdu ligzdās mēdz dēt olas arī dzeguzes.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļuNiedru strazdam ir 2 pasugas:[2]
- Acrocephalus arundinaceus arundinaceus — nominālpasuga, ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, areālam sniedzoties līdz Irānas ziemeļiem un Arābijas pussalas ziemeļrietumiem;
- Acrocephalus arundinaceus zarudnyi — ligzdo no Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumiem un Irānas ziemeļiem līdz Mongolijas ziemeļrietumiem un Ķīnas ziemeļrietumiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Acrocephalus arundinaceus
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020
- ↑ 3,0 3,1 Putni LV: Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Raksti LV: Niedru strazds[novecojusi saite]
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 «ARKive: Great reed-warbler (Acrocephalus arundinaceus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. septembrī. Skatīts: 2018. gada 9. augustā.
- ↑ 6,0 6,1 Alive: Great Reed-warbler (Acrocephalus arundinaceus)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 «Planet of Birds: Great Reed-Warbler (Acrocephalus arundinaceus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 7. augustā.
- ↑ 8,0 8,1 Traylor, Marvin; Daniel Parelius (13 November 1967). "A Collection of Birds from the Ivory Coast". Fieldiana Zoology. 51 (7): 91–117.
- ↑ Ezaki, Yasuo (1 April 1992). "Importance of communal foraging grounds outside the reed marsh for breeding great reed warblers". Ecological Research. 7 (1): 63–70. doi:10.1007/BF02348598
- ↑ Dyrcz, Andrzej; Flinks, Heiner (1 July 2000). "Potential food resources and nestling food in the Great Reed Warbler (Acrocephalus arundinaceus arundinaceus) and Eastern Great Reed Warbler (Acrocephalus arundinaceus orientalis)". Journal für Ornithology. 141 (3): 351–360. doi:10.1007/BF02462245